Doties ceļojumā politisko peripetiju un terorisma «uzplaukšanas» situācijā ir sava veida izaicinājums, taču vēlme atpūsties par pievilcīgām cenām ņēma virsroku. Ceļoju uz Turciju jau septīto reizi, tādēļ no atpūtas nevēlējos neko vairāk par sauli, jūru un gardo vietējo virtuvi. Pavadot divas nedēļas šķietami pazīstamajā Kemerā, pēkšņi attapos – sankcijas un politiskie konflikti gada laikā mainījuši valsti un tās iedzīvotājus līdz nepazīšanai.
Pēc krievu bumbvedēja Su24 notriekšanas Krievijas un Turcijas attiecības saasinājās. Krievija, līdzīgi citām Eiropas valstīm, uz situāciju reaģēja ar dažādām sankcijām – sākot ar lauksaimniecību un beidzot ar tūrisma industriju. Paralēli pēdējā gada laikā saasinājies nelegālo imigrantu un terorisma draudu jautājums. Šīs pasaules mēroga problēmas veicinājušas lielas pārmaiņas. Līdz ar Eiropas un Krievijas tūristu aizplūšanu valsts ieņēmumi 2015. gadā samazinājušies par 8,3 procentiem – līdz 31,46 miljardiem ASV dolāru –, liecina Turcijas Statistikas pārvaldes dati. Pēc Turcijas Tūrisma ministrijas informācijas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu tūristu skaits sarucis par vairāk nekā 30 procentiem un turpina kristies. Daudzas viesnīcas šogad tā arī nav sākušas darbu, pārējās ievērojami pazeminājušas cenas. Latvijas tūrisma aģentūru īpašnieki apstiprina, ka līdz ar Turcijas iekļaušanu terorisma apdraudēto valstu sarakstā cilvēki arvien biežāk dod priekšroku tādām atpūtas valstīm kā Spānija, Bulgārija, Kipra un Portugāle.
Migrācijas jautājums saasināts
Jau brauciena sākumā es tiku brīdināta, ka, patstāvīgi ceļojot ārpus viesnīcas jebkurā Turcijas pilsētā, ir būtiski ņemt līdzi pasi. Valstī nelegāli mēģina ierasties ārvalstu teroristu kaujinieki, kontrabandisti un citi ieceļotāji, kas vēlas šķērsot Sīrijas robežu. 2015. gadā pat tika izveidots saraksts ar personām, kurām liegta iebraukšana Turcijā. Šajā sarakstā ietverti 16 000 ārvalstnieku no 108 pasaules valstīm. Turcijas un Sīrijas robeža nožogota nekvalitatīvi, līdz ar to svešinieku mēģinājumi iekļūt valstī regulāri bijuši veiksmīgi. Turcijas policija organizē reidus, kuru laikā pārbauda sabiedrisko transportu un lielākos tirdzniecības centrus. Šādos reidos tiek pārbaudīti dokumenti, un, ja policistiem rodas aizdomas, viņiem ir tiesības nogādāt jūs iecirknī, līdz tiks apstiprināta informācija par legālu uzturēšanos valstī. Mans transporta līdzeklis, par laimi, netika apturēts, taču biju lieciniece tam, kā šādā reidā no sabiedriskā autobusa uz policijas mašīnu tiek vesta jauniešu grupa.
Ceļotāji aizplūst – bizness stagnē
Kā katru gadu, vakaros devos uz vietējiem veikaliem. Manā interešu lokā bija turku saldumi, garšvielas un labas kvalitātes tekstils. Tirdzniecība šajā valstī ir vesela tradīcija, rituāls. Pieklājīgs tūrists sākumā izvēlēsies sev tīkamās lietas. Šī procesa laikā nav pieņemts apspriest cenas, bet gan izraudzīties un baudīt piedāvāto tēju vai kafiju. Kad viss interesējošais būs atlasīts, sāksies garās runas un kaulēšanās. Šajā brīdī ir būtiski – tiek pirkta viena prece vai vairākas. Daudzums noteiks tūristam labvēlīgāku cenu. Gudrs tūrists tomēr nepieļaus šādu kļūdu un jau sākumā jautās cenu, jo, tiklīdz pārdevējs redz interesi, sākuma cena aug divtik. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad bērns jau ir akmens tvērienā apņēmis noskatīto lietu. Jāatzīst, ka iepriekšējos gadus kaulēšanās cenu mazināja vismaz divreiz, bet šogad bija citādi. Vietējie tirgotāji bija ļoti cimperlīgi un bieži pat dusmīgi reaģēja uz izteiktajiem galējās cenas piedāvājumiem. Tam drīz vien atradu arī loģisku skaidrojumu. Veikala turētājs Muhmeds stāstīja, ka sezona ir sākusies kā nekad neveiksmīgi – pārdevēji ir izmisumā un tā jau pazeminājuši cenas. Tāda klusuma ielās neesot bijis nekad. Īres maksa par sezonu pārdabiska, bet peļņas nav. Biežākie tūristi – paši turki, kuri uz vietējiem veikaliem neiet, un ukraiņi, kuri neesot dāsni un pienācīgi maksātspējīgi.
Mazo veikalu tirgotāji ir sajutuši krīzi, bet spēcīgāk tā skārusi kažokādu un ādas izstrādājumu veikalu īpašniekus. Tie ieguldījuši lielus līdzekļus fabrikas izstrādājumu iegādē, taču dārgajām precēm nav plānotā noieta. Ceļojuma laikā arī neredzēju nevienu vietējo ekskursiju organizēšanas biroju.
Braucieni sabiedriskajā transportā – nemainīgi bīstami
Braucieni ar autobusu jāatzīst par komfortabliem, taču vadītāju manevrēšana garantēs asas izjūtas pat mierīgākajiem pasažieriem. Interesanti, ka autobusu pieturām nav nozīmes – autovadītājs uzņem un izlaiž pasažieri jebkurā viņam nepieciešamā vietā. Ja ir vēlme apstādināt lielā ātrumā traucošos autobusu, vajag tikai izstiept roku – autobusa durvis praktiski visu laiku ir atvērtas. Jūs neatradīsiet sarakstu ar maršrutiem un laikiem – autobusi kursē vienreiz pusstundā, savukārt maršruta izkārtne būs redzama tikai braucošā autobusa logā. Treškārt, maksāt par braucienu pieņemts, kāpjot ārā. Jāatzīmē vēl divas īpatnības. Brauciena laikā šoferis nepārtraukti taurē. Sākumā tas šķiet haotiski, bet vēlāk noskaidroju likumsakarību – taurēts tiek tad, ja vadītājs veic manevru un apdzen, ja viņu kaitina kāds garāmbraucošs motorollers vai viņš ierauga potenciālos pasažierus – garāmgājējus. Interesanti, ka cilvēki, izdzirdot skaņas signālu, strauji dodas uz autobusa pusi. Aizskarot pakalpojuma izmaksas jautājumu, jāatzīst, ka Turcijai samērā netipiski augstās biļešu cenas lielā mērā nosaka degvielas izmaksas. Brauciens pilsētas robežās maksās vienu eiro, līdz tuvākajai piepilsētai – divus eiro, starppilsētu maršrutos – četrus eiro.
Sievietes un bērna loma
Jau iepriekš biju dzirdējusi, ka sievietes un bērni Turcijā tiek turēti īpašā godā. Šī bija reize, kad ceļoju kopā ar divus gadus veco meitiņu un šīs nācijas labvēlību sajutu kā nekad. Pirmā nesapratne pārņēma brīdī, kad restorānā mūsu galdiņam tuvojās kalsns neliela auguma vīrietis. Spriežot pēc ārējām pazīmēm – turks, kurš arī bija ieradies pusdienās un izvēlējās tuvumā esošo galdiņu. Bez jebkāda paskaidrojuma vai sasveicināšanās viņš devās klāt meitai, kura mielojās ar zemenēm bērnu krēsliņā. Plati smaidot, vīrietis noglaudīja mazās galvu un viegli pieskārās vaigam. Nepievēršot uzmanību mums, vecākiem, viņš mierīgi devās tālāk. Viesmīlis, pamanījis manu izbrīnu, steidzās situāciju paskaidrot. Izrādās, turku labvēlības un simpātiju izrādīšana izpaužas tiešā kontaktā ar bērniem. Turki neuzskata tuvošanos jūsu atvasei par kaut ko nepareizu – drīzāk tā ir svētība un laba vēlējums. Jāpiebilst, ka tuvāko dienu laikā bērnumīļi bija skaitāmi desmitos. Dažkārt tas bija vietā un jauki, taču daudzi rietumu bērni, īpaši neadaptēti šādām izpausmēm, nereti izplūda asarās no kontakta ar svešinieku.
Sievietes loma izrādījās pretrunīgāka. Iepazinos ar ukraiņu animatoru komandas darbiniecēm, kuras stāstīja, ka turku vīrieši atšķirīgi izturas pret savām sievietēm un ārzemniecēm. Turcietes tiek turētas godā un cieņā, jo viņu dzīve ir pakārtota ģimenes vajadzībām. Ārzemju sievietes, kuras pārvākušās uz dzīvi Turcijā un vēl nav izveidojušas ģimeni, vērtētas skarbāk – kā vieglprātīgas un viegli pieejamas. Uzvedība gan lielā mērā ir atkarīga no katra vīrieša audzināšanas. Iepazītās meitenes atzina, ka bieži vien pārdzīvo par atklāti nepiedienīgiem piedāvājumiem. Piecus gadus strādājot tūrisma nozarē, viņas secinājušas – spēcīga reliģijas saikne un vīrieša cienīga uzvedība vairāk piemīt gados vecākiem vīriešiem. Jaunieši, kuri nav pakļauti stingrai vecāku kontrolei, dažkārt pavirši izturas pret reliģijas normām.
Viesnīcas darbinieku atklāsmes
Viesnīcas darbinieki ceļojuma beigās steidzās brīdināt, ka pēc numura elektroniskās atslēgas nodošanas tas tiks pārbaudīts un tikai pēc tam drīkstēsim doties uz transfēru. Tas esot pēc daudziem starpgadījumiem ieviests drošības pasākums. Liels bija mūsu izbrīns, kad izjautājām viesnīcas darbinieku par šo gadījumu raksturu. Īpaši tūristiem no Baltijas, Krievijas un Ukrainas esot raksturīgi tīšām un netīšām savu somu saturu papildināt ar visneiedomājamākām lietām. Halāti, čības un karotes esot standarts, bet dažkārt cilvēkiem lūdz atdot tējkannu vai pat gultas veļas komplektu. Kundze gados reiz pamanījusies paņemt līdzi pat aizkarus un divpusējo nelielo vannas istabas spoguli. Šī iemesla dēļ speciāli tika nodrošināta minēto lietu iegādes iespēja – sākot ar čībām, beidzot ar spilveniem.
Atpūta bija ļoti harmoniska un baudāma, taču nedrošības un trauksmes sajūta parādījās pat mazākajos notikumos. Piemēram, ieraugot helikopteru, kas bija tikai medicīnas gaisa transports, vai izdzirdot nakts lūgšanas, fantāzija neviļus izstrādāja piedzīvojumu filmas cienīgu scenāriju. Par spīti draudiem, kas jebkurā brīdī varēja izrādīties reāli, cenas un kvalitātes attiecība dāvāja manai ģimenei lielisku atpūtu.
