Pērn nedaudz sarucis neattaisnotu kavējumu skaits izglītības
iestādēs, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD)
ziņojums par 2016. gadu.
Pildot jaunu uzdevumu – īstenot neattaisnoto kavējumu
monitoringu, apzinot un analizējot neattaisnoto mācību
stundu/nodarbību kavējumu apjomu –, IKVD 2014./2015. mācību
gada otrajā semestrī un 2015./2016. mācību gadā līdz 1. martam
veica izpēti par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem vispārējās
izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, aptaujājot
119 pašvaldības.
Veicot izpēti, tika apkopoti dati un noskaidroti pašvaldību
panāktie uzlabojumi neattaisnotu mācību kavējumu uzskaitē un
novēršanā kopš 2015. gada marta, kā arī izdarīti secinājumi
par izmaiņām vispārējās izglītības un profesionālās
izglītības iestāžu izglītojamo kavējumu skaitā.
Kavētāju skaits pamatizglītības programmās ir nedaudz sarucis.
2013./2014. mācību gada otrajā semestrī neattaisnoti kavētāji
bija 1,6 procenti no izglītojamo skaita pamatizglītības
programmās, 2014./2015. mācību gada pirmajā semestrī –
viens procents no izglītojamo skaita, 2014./2015. mācību gada
otrajā semestrī – 1,3 procenti no izglītojamo skaita, bet
2015./2016. mācību gada pirmajā semestrī neattaisnoti
kavētāji saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju bija 0,8
procenti, bet otrajā semestrī līdz 1. martam – 0,7
procenti no visiem izglītojamiem, kas mācās pamatizglītības
programmās.
2015./2016. mācību gadā neattaisnotu kavētāju skaits vispārējā
vidējā izglītībā, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem mācību
gadiem, ir samazinājies. Ja 2013./2014. mācību gada
otrajā semestrī vispārējā vidējā izglītībā
neattaisnoti kavētāji bija 3,5 procenti no kopējā
izglītojamo skaita, 2014./2015. mācību gada pirmajā semestrī
divi procenti no izglītojamo skaita, 2014./2015. mācību gada
otrajā semestrī 3,3 procenti no kopējā izglītojamo
skaita, tad 2015./2016. mācību gada pirmajā semestrī
neattaisnotu kavētāju vispārējā vidējā izglītībā bija divi
procenti, bet otrajā semestrī –1,4 procenti no kopējā
izglītojamo skaita šajās programmās.
Analizējot neattaisnoto kavētāju īpatsvaru, IKVD secināja, ka
profesionālajā izglītībā tas ir vislielākais – 2013./2014.
mācību gada otrajā semestrī tie bija 3,8 procenti no
kopējā izglītojamo skaita profesionālās izglītības programmās,
2014./2015. mācību gada pirmajā semestrī – 4,5
procenti no kopējā izglītojamo skaita, otrajā semestrī –
4,8 procenti no kopējā izglītojamo skaita, 2015./2016.
mācību gada pirmajā semestrī – 4,2 procenti no
kopējā izglītojamo skaita, otrajā semestrī – 3,1 procents.
Visvairāk kavētāju ir lielajās pilsētās – Liepājā,
Valmierā, Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā. Novados vispārējās
izglītības programmās visvairāk neattaisnoto kavētāju ir
Gulbenes un Stopiņu novadā, savukārt profesionālajā izglītībā
visvairāk kavētāju ir Saldus novadā.
IKVD norādīja, ka situācija neattaisnoto kavējumu uzskaites un
novēršanas jomā ir uzlabojusies, jo 2014./2015. mācību gada
otrajā semestrī 46 pašvaldībās bijis ne vairāk par pieciem
neattaisnotiem kavētājiem, 2015./2016. mācību gada
pirmajā semestrī – 63 pašvaldībās, bet 2015./2016. mācību
gada otrā semestra pirmajos divos mēnešos – 68 pašvaldībās
bijis ne vairāk par pieciem neattaisnotiem kavētājiem.
Tomēr joprojām pašvaldībās pastāv problēmas datu apkopošanā
par neattaisnotiem kavētājiem, secināja IKVD. Par to liecina
pašvaldību sniegtā informācija, kas norāda, ka, piemēram, Rīgā
vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir tikai vidēji
desmit, savukārt Liepājā – vidēji 162 kavētāji un Valmierā –
vidēji 154 kavētāji.
Foto: no arhīva
