Divi Jelgavas novada domes partijas “KPV LV” deputāti –
Ralfs Nemiro un Aivars Geidāns – lūguši Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroju (KNAB) izvērtēt iespējamo kriminālpārkāpumu
domē, iespējams, fiktīvi nodarbinot SIA “Lagzdiņa un Jēgera
juridiskais birojs” juristus, liecina KNAB nosūtītā vēstule.
Deputāti KNAB norāda, ka juridisko pakalpojumu sniedzējs saņem
atlīdzību par pakalpojumu, kuru nesniedz.
“Jelgavas novada pašvaldības darbinieki sagatavo
nepieciešamos dokumentus šī ārpakalpojuma sniedzēja vietā, tad
ar e-pastu starpniecību nosūta tos šim birojam, kurš turpmāk
pavēl veikt korekcijas dokumentos. Nav pieļaujama situācija, kad
ārpakalpojuma sniedzējs ar saviem rīkojumiem nodarbina pašvaldības
darbiniekus un turpmāk saņem atlīdzību no pašvaldības par
pakalpojumiem, kurus tas nav sniedzis,” vēstulē pauduši
deputāti.
Nemiro un Geidāns ir pārliecināti, ka par fiktīvi veikto
pakalpojumu apmaksu ir atbildīgs novada domes priekšsēdētājs
Ziedonis Caune (LZS), aicinot KNAB izpētīt pašvaldības iekšējo
dokumentu aprites sistēmu un veikt kriminālprocesuālās darbības.
Pašvaldībā deputātu pārmetumus par fiktīvo nodarbinātību
noraida. Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone
klāstīja, ka pašvaldības centrālā administrācija, pagastu
pārvaldes un citas iestādes ir saslēgtas vienotā lietvedības
sistēmas tīklā, un elektroniskā dokumentu aprite norit pēc
vienotas shēmas un nodrošina dokumentu plūsmu pēc noteiktas
sistēmas saskaņā ar rezolūcijām. Katras pārvaldes vai iestādes
vadītāja kompetencē ir pašiem gatavot, administrēt atbildes
vēstules, rosināt iepirkumu procedūras, atbildēt par konkrētās
jomas līgumsaistībām. Līdz ar to katra iestāde vai centrālās
administrācijas jomas vadītājs nodrošina nepieciešamo dokumentu
sagatavošanu.
“Lietvedības sistēmas dokumentu aprite nosaka, ka visa šī
dokumentu saskaņošana norit strikti pēc pašvaldības atrunātas
kārtības, līdz ar to konkrēts dokuments tiek saskaņots gan ar
Finanšu nodaļu par atbilstību budžeta izpildei, gan ar
atbildīgajiem speciālistiem, gan ar juridisko biroju par korektu
juridisko saturu,” informēja Kaņepone, skaidrojot, ka
pašvaldībā nav citu juristu.
Pašvaldība no pakalpojumu sniedzēja saņemot konsultācijas,
praktisku iesaisti juridiskajos jautājumos izpildvaras dokumentu
apritē, pārstāvību tiesvedībās, juridisko atbalstu vadības
līmeņa jautājumos komunikācijā ar ministriju rosinātām
iniciatīvām, atbalstu projektu investīciju apsaimniekošanā vai
strīdus gadījumos ar uzraugošo institūciju pārmetumiem, kā arī
bezmaksas iedzīvotāju konsultēšanu ar pašvaldības jautājumiem
saistītās situācijās.
“Nav saprotams, kur slēpjas pārmetumi attiecībā par kaut
kādām fikcijām,” pauda pašvaldības pārstāve.
Jurists Aldis Jēgers ir pārliecināts, ka abi sūdzību
iesniegušie deputāti neizprot pašvaldības darbu. “Viņi ir
jaunie deputāti, kas nesaprot pašvaldības darbu. Pašvaldības
dokumentu aprites sistēmā var redzēt, cik daudz dokumentu esam
sagatavojuši, koriģējuši. Arī tiesvedībās neviens darbinieks
pašvaldību pārstāvējis nav,” stāstīja Jēgers.
Viņš izteicās, ka deputātu vidū valda arī cits uzskats,
proti, ka domē visu lemj “privāts kantoris”. “Ir
divas galējības. Bet ir vajadzīgi konkrēti dokumenti un konkrēti
pierādījumi, nevis vispārīgas frāzes. Mums pārmet, ka esam
dārgi, bet esam divi juristi uz visu lielo pašvaldību, bet ir
domes, kur katrā iestādē ir jurists,” pauda Jēgers, noraidot
deputātu pārmetumus par nepamatotu līdzekļu saņemšanu no
pašvaldības.
Jelgavas novada pašvaldības informācija liecina, ka ar SIA
“Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs” pašvaldība pērn
uz trim gadiem noslēgusi līgumu par 286 848 eiro. Aģentūras LETA
arhīvs liecina, ka iepirkums par juridisko pakalpojumu sniegšanu
2015. un 2016.gadā vairākkārt pārsūdzēts, taču pašvaldība kā
iepirkuma uzvarētāju atzina savu iepriekšējo partneri.
SIA “Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs” īpašnieki
ir Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgeris. Pērn uzņēmuma
apgrozījums bija 112 691 eiro, bet peļņa – 12 922 eiro, rāda
“Firmas.lv” dati.
