Ūdens ņemšanas no Vilces dabas parka
avota ir cilvēku privātā iniciatīva un atbildība, atsaucoties uz
pirmdien raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” ziņoto, ka
avotā konstatēta koliformu klātbūtne, pauda Jelgavas novada
pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace
Kaņepone.
Vilces dabas parks ir valsts īpašums,
kuru saskaņā ar dabas aizsardzības plānu apsaimnieko pašvaldība.
Vilces dabas parks izveidots bioloģiski vērtīga dabas kompleksa –
izteiktu upju ieleju ar nogāžu un gravu mežiem, smilšakmens
atsegumu, Latvijā retu un aizsargājamu augu sugām, kā arī Vilces
pilskalna – vienotai aizsardzībai.
Līdz šim Vilces pagasta pārvaldes
veikusi ūdens analīzes, ņemot vērā, ka Vilces dabas parks kā
kultūrvēsturiska vērtība un tūrisma objekts arvien vairāk
iemanto interesi. Lai ūdens analīžu rezultāti būtu korekti, tie
jāveic regulāri, periodiski, sezonāli.
“Taču tā netiek reklamēta kā
publiska ūdens ņemšanas vieta, līdz ar to ūdens ņemšana no
avota ir privāta cilvēku iniciatīva un atbildība. Ja ir interese
šo ūdeni lietot uzturā pastāvīgi, pašiem nepieciešams veikt
aktuālās ūdens analīzes,” skaidroja Kaņepone, jo pašvaldība
neuzņemas atbildību un negarantē ūdens kvalitātes atbilstību.
Pēc viņas teiktā, pašvaldība arī nevar garantēt, ka parku
neapmeklē viesi ar kādu no mājdzīvniekiem, piemēram, suni, kas
nereti ir bīstamu baktēriju nēsātāji.
Ņemot vērā raidījumā publiskoto
informāciju, pašvaldība pēc saskaņošanas ar atbildīgajām
institūcijām pie avota plāno uzstādīt informatīvu zīmi, ar
norādi, ka avota ūdens lietojams tikai vārīts.
Arī vairākas citas
pašvaldības plāno pie avotiem, kuros atklātas baktērijas,
uzstādīt informatīvās zīmes, bet Siguldas novada pašvaldība
meklēs iespēju pat iežogot Saltavotu.
Latvijas Televīzijas
“Aizliegtais paņēmiens” raidījumā ziņoja, ka no kopumā 12
pārbaudītajiem ūdens avotiem koliformu klātbūtne konstatēta
Rojas avotā, Jelgavas novada Vilces dabas parka avotā un Iecavas
avotā. Savukārt koliformas kopā ar zarnu nūjiņām konstatētas
Līvānu novada Madaliņas baznīcas avotā, Siguldas Saltavotā,
Ķekavas avotā un Krāslavas Mīlestības kalniņa avotā.
Tāpat raidījuma veidotāji atklāja,
ka daudzās pašvaldībās, kurās cilvēki masveidā lieto šos
ūdens avotus, nemaz netiek veiktas regulāras analīzes, lai arī
nereti ceļš uz šiem avotiem ir labiekārtots un cilvēki tic, ka
to ūdens kvalitāte tajos tiek pārbaudīta.
FOTO: visit.jelgava.lv
