Jelgavas
mazākumtautību vidusskolu direktoriem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri
pakāpenisku pāriet uz izglītību latviešu valodā, noskaidroja aģentūra
LETA.
Jelgavas 6. vidusskolas direktore
un latviešu valodas skolotāja Ilze Arbidane uzskata, ka pārejas periods
no bilingvālās izglītības uz mācībām valsts valodā varētu būt
pietiekams, lai skolēni spētu uztvert mācību vielu tikai latviski.
“Domāju, ka nebūtu nekādu problēmu,” pauda Arbidane, drīzāk atbalstot ieplānotās pārmaiņas.
Direktore gan neslēpa, ka kādam pedagogam pārmaiņas varētu radīt
grūtības, taču viss esot atkarīgs no katra skolotāja gribasspēka apgūt
valodu pietiekamā līmenī.
Savukārt Jelgavas 5. vidusskolas
direktore un matemātikas skolotāja Natela Seļiščeva pauda, ka jau
pašlaik izglītības iestādē ir ļoti labi rezultāti centralizētajos
eksāmenos, piemēram, matemātikā, arī eksāmens latviešu valodā pagājušajā
gadā ir nokārtots labāk nekā kādā Jelgavas vidusskolā ar latviešu valodu kā mācību valodu.
“Ir jāsaprot, kas ir virsmērķis. Žēl, ka politiskas lietas ir
svarīgākas par izglītības kvalitāti, bet politiķi veido šo valsti,”
atzina direktore.
Seļiščeva ir pārliecināta, ka vidusskolēni spētu apgūt mācību vielu
latviski, taču pamatskolas posmā būtu jāsaglabā bilingvālā apmācība, jo
apgūt priekšmetus dzimtajā valodā ir vieglāk, piespiedu mācības latviski
var radīt diskomfortu. Turklāt skola piedāvā arī speciālo
pamatizglītības mazākumtautību programmu izglītojamajiem ar mācīšanās
traucējumiem, kuriem apgūt vielu latviski kļūtu vēl grūtāk.
“Skolēni sāk runāt latviski, apjēgt, domāt un pakāpeniski pielietot.
Nevajadzētu visu mākslīgi sasteidzināt,” aicināja skolas vadītāja,
lepojoties, ka daudzi vidusskolas absolventi spēj mācīties Latvijas
augstskolās un vēlāk arī turpināt darbu Latvijā, veidojot veiksmīgu
karjeru.
Skolas direktore uzskata, ka skolēnu lojalitāti var veidot, rīkojot dažādus pasākumus, ekskursijas, sarunas par vēsturi.
“Mēs dzīvojam Latvijā, mums jāzina latviešu valoda, bet, lai bērni
augtu lojāli valstij, viņi nedrīkst justies sliktāk, ja viņiem skolā
kaut kas nesanāk valodas nezināšanas dēļ,” valdības ieceri komentēja
Seļiščeva.
Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz
izglītību latviešu valodā. Ir izskatīts nacionālās apvienības “Visu
Latvijai!”–”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL–TB/LNNK) priekšlikums
grozījumiem Izglītības likumā. VL–TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt
mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt
noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu
Ministru kabinetam.
Foto: Raitis Puriņš
