Iepazīstoties ar sasniegtajiem
rezultātiem Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) un citu Zemgales
partneru ieviestajā projektā “NutrInflow”, meliorācijas
eksperti no Somijas un Zviedrijas pozitīvi novērtējuši īstenotos
risinājumus, informē ZPR
pārstāvis Aigars Ieviņš.
Divu dienu garumā projekta partneri no Somijas un Zviedrijas kā arī Latvijas – ZPR, LLU, Jelgavas novada pašvaldības un Zemnieku Saeimas – kopīgi praksē pārliecinājās par zinātnieku pētījumiem šajā nozarē un izvērtēja attīstītās pilotteritorijas Zemgalē.
LLU monitoringa stacija Saldus novada Mellupītē ir viena no vietām valstī, kur universitātes zinātnieki regulāri veic novērojumus, meklējot kopsakarības un piedāvājot cēloņu risinājumus. Šī stacija 90. gadu sākumā celta ar “NutrInflow” partnera Zviedrijas Lauksaimniecības un vides inženierzinātņu institūta atbalstu, un jau 20 gadu garumā te regulāri tiek monitorēta ūdens notece, kā arī ņemti seklo gruntsūdeņu paraugi, analizējot tajos esošās minerālvielas, tostarp nitrātu slāpekļa koncentrāciju.
“Dati no eksperimentālajiem laukiem ik gadu variē, taču notecē augstākā slāpekļa koncentrācija vērojama ar vircu mēslotiem laukiem (10,96 mg/l), kas gan nav būtiski atšķirīga no tās koncentrācijas, kas novērota ar cietajiem kūtsmēsliem (10,45 mg/l) vai augstu minerālmēslu koncentrāciju apstrādātajiem laukiem (10,54 mg/l),” tā LLU vadošais pētnieks Ainis Lagzdiņš, piebilstot, ka normālas mēslošanas apstākļos notecē slāpekļa piesārņojums ir vidēji par desmit procentiem mazāks.
Tikmēr fosfora koncentrācija gruntsūdeņos starp dažādi mēslotiem laukiem nav tik izteikta, tomēr atšķirības ir redzamas, salīdzinot Mellupītes monitoringa staciju ar pārējām LLU pētniecības vietām: “Mellupīte ir vidēji intensīvs lauksaimniecības reģions, un šeit fosfora daudzums notecē ir vidēji 0,07 mg/l, kamēr ekstensīvās lauksaimniecības reģionā esošajā Vienziemītes stacijā šis rādītājs ir vien 0,042 mg/l,” skaidro A.Lagzdiņš.
Lai nepieļautu ar meliorācijas sistēmām virszemes ūdeņos nonākušā slāpekļa un fosfora nokļūšanu līdz jūrai, nepieciešamas dažādas būves. Ar projekta “NutrInflow” atbalstu Jelgavas novada pašvaldība 2017. gadā rekonstruējusi Sodītes strautu, kas turpmāk varēs kalpot kā labās prakses piemērs. 3,75 kilometru garumā strauta malās izveidotas vairāku līmeņu terases, kurās augi varēs uzņemt izskalotās barības vielas. Izveidotais ekoloģiskais koridors palīdzēs mazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā, vienlaikus nodrošinot labāku ūdens novadi un pasargājot tuvējās teritorijas no plūdu ietekmes. Sodītes strautā arī izveidoti mākslīgie mitrāji ar iekļautu seklūdens zonu, kas ļaus samazināt ūdenstilpņu aizaugšanu veicinošo produktu noplūšanu Tērvetes upē un tālāk – Baltijas jūrā.
Tāpat projekta partneri vizītes laikā apskatīja labās prakses piemērus – zemnieku saimniecības “Vilciņi-1” īstenotos meliorācijas projektus Tukuma novada Zantes pagastā un iecerētos risinājumus Tērvetes un Jelgavas novadiem cauri plūstošajā valsts nozīmes ūdensnotekā Ailes strautā.
Projekts “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā” jeb “NutrInflow” no 2015. gada septembra līdz 2019. gada februārim tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014.–2020. gadam. Projekta lielākais partneris ir lauku uzņēmējdarbības atbalsta organizācija “ProAgria Southern Finland”, un tā kopējais budžets ir 1,78 miljoni eiro, no kuriem 85 procenti ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansējums.
Publicitātes foto
