Īstenojot meža ugunsdzēsības attīstības programmu, Zemgales
virsmežniecība saņēmusi jaunu specializēto bezceļa automašīnu “Unimog
Mercedes Benz”. Tā ražota Vācijā un ir ievērojami efektīvāka nekā līdz
šim izmantotā un jau nolietotā automašīna GAZ-66, kas bija vēl Padomju
Savienības ražojums.
17. auto Valsts meža dienestā
“Mercedes
Benz Unimog” kravnesība ir līdz piecām tonnām, turklāt tā var vilkt
divu tonnu smagu piekabi. Auto aprīkots arī ar polipropilēna ūdens mucu
2,8 kubikmetru tilpumā un augstspiediena sūkni, ko var izmantot kūlas
dzēšanai. Specializētās automašīnas cena ir 230 tūkstoši eiro. Kopš
2011. gada Valsts meža dienestam iegādāti 17 šādi auto. Vācijā “Mercedes
Benz Unimog” tiek lietots arī kā militārais transports, kas ar
degvielas un munīcijas rezervēm seko tankiem.
“Jūtos, it kā būtu
pārsēdies no “zaporožeca” uz “mersedesu”,” teic Zemgales virsmežniecības
Meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Aldis Jevdokimovs. Viņš paskaidro,
ka jaunais auto tiks lietots ugunsbīstamajā sezonā no maija līdz
septembrim. Paredzēts, ka tāpat kā līdz šim kopā ar šo auto pastāvīgi
dežurēs divi meža ugunsdzēsēji.
Kur vairāk ļaužu, tur vairāk deg
Valsts
meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, kurš arī bija ieradies
Jelgavā uz automašīnas “Mercedes Benz Unimog” nodošanu Zemgales
virsmežniecībai, minēja, ka mūsu novada meži ir trešie ugunsbīstamākie
Latvijā (pēc Pierīgas un Daugavpils apkārtnes). Vairumā gadījumu mežus
netīši aizdedzina cilvēki, kas piepilsētas mežos apgrozās vairāk.
Runājot
par būtiskākajām problēmām Valsts meža dienesta darbā, ģenerāldirektors
uzsvēra, ka aktuāla ir mežrūpnieku un vides sargu interešu salāgošana.
Mežrūpniecībā tehniski visvairāk pieprasītie koki ir 30 centimetru
diametrā. Šāds ciršanas caurmērs ļauj visprātīgāk izmantot meža zemi.
Turpretī sabiedrība, sevišķi dabas sargi, vēlas, lai koki augtu ilgāk un
būtu lielāki.
A.Krēsliņš aktualizēja arī problēmu saistībā ar meža
dzīvniekiem. Proti, mednieki vēlas, lai būtu vairāk, ko medīt, savukārt
lauksaimniekiem meža dzīvnieki, ja tie savairojušies daudz, nodara
skādi. “Te gan ir skaidrs, ka katram lauksaimniecības zemes vai meža
īpašniekam ir jādomā, kā savu īpašumu aizsargāt. Piemēram, Vācijā jaunās
mežaudzes iežogo.” Zemgales virsmežzinis Jānis Grava piebilda, ka mūsu
pusē no zemniekiem sūdzības par meža dzīvnieku postījumiem saņem samērā
maz.
Kā trešo aktualitāti A.Krēsliņš minēja jauno informatīvo
sistēmu ieviešanu meža dienestā. “Ja salīdzinām ar 2005. gadu, Valsts
meža dienesta darbinieku skaits ir samazināts trīs reizes – no 1900 līdz
640, kā ir patlaban. Tādēļ svarīgi, ka dienesta darbinieki spēj darbā
izmantot modernās tehnoloģijas,” uzsvēra A.Krēsliņš.
Foto: Raitis Puriņš
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
