Sestdien, 24. februārī, valstiskās neatkarības simtgadi atzīmēs
Igaunija, savukārt 16. februārī valsts neatkarības atjaunošanas simtgadi
svinēja Lietuva. Gan Lietuvai, gan Igaunijai un arī Latvijai
neatkarības simtgade nav pilna. Apmēram pusi no šī laika visas trīs
Baltijas valstis ir piedzīvojušas okupāciju un kara posta dienas. Tomēr
pagājušo piektdien Lietuvā varēja sajust, ka tauta svin.
Lietuviešiem
atšķirībā no mums un igauņiem savu valsti izdevās izveidot jau 13.
gadsimtā. Kaut arī vairāk nekā divsimt gadu lietuvieši atradās
ievērojamā Polijas ietekmē, kaimiņu tautas valstiskā neatkarība pilnībā
tika zaudēta tikai 1795. gadā, kad Baltijas valstu teritorija iekļauta
Krievijas impērijā.
19. gadsimta lietuviešu nacionālās atmodas
centieni ir ievērojami saistīti ar Jelgavu. Proti, Kurzemes guberņā
lietuvieši varēja justies un biedroties brīvāk. Te nebija latīņu drukas
aizlieguma, kāds pastāvēja Lietuvas teritorijā. Jelgavā mācījies ir
vēlākais Lietuvas valsts prezidents Antans Smetona un daudzi citi viņa
līdzgaitnieki.
Tolaik lietuvieši bija ievērojama daļa no
jelgavniekiem. Vēsturnieks Andris Tomašūns spriež, ka 19. gadsimta
sākumā apmēram piektdaļa Jelgavas iedzīvotāju bija katoļticīgie.
“Tautības tolaik neuzskaitīja, bet domāju, ka ievērojams skaits katoļu
bija lietuvieši,” piebilst A.Tomašūns.
Visu rakstu
lasiet 22. februāra “Zemgales Ziņās”
