6. jūnijā, atgriežoties no darba, pie manas mājas Lielajā ielā 7 ievēroju Jelgavas Siltumtīklu automašīnu.
6. jūnijā, atgriežoties no darba, pie manas mājas Lielajā ielā 7 ievēroju Jelgavas Siltumtīklu automašīnu. Darbinieki nogāja pagrabā, kur atrodas siltummezgls, un sāka tecināt ūdeni no siltumtīklu caurulēm uz pagraba grīdas. Ūdens ar lielu spiedienu gāzās pagrabā, nodarot postījumus ne tikai pagraba telpām, bet arī tām, kurās atrodas dārgais siltummezgls. Uz maniem aizrādījumiem viņi atbildēja: «Mēs tā ne pirmo reizi darām!» Es steidzos uz Siltumtīkliem, lai satiktu direktoru, bet sekretāre rupjā tonī atbildēja, ka nezina, kur viņš ir. Dispečere sāka meklēt iecirkņa meistaru un apgalvoja, ka tie nav STU, bet gan NĪP darbinieki, lai gan mašīna pieder Siltumtīkliem. NĪP sekretāre vispār ar mani nevēlējās runāt, pateica tikai, ka direktors ir aizņemts.
Šādas nekārtības mūsu mājā notiek ne jau pirmo reizi. Tāda pat ūdens tecināšana bija arī 1999. gadā. Izskatās, ka darbiniekiem, kas atbild par dzīvojamo fondu, «viss pie vienas vietas». Dabīgi, ka lielais ūdens daudzums nokļūst līdz mājas pamatiem un izskalo tos. Tiek bojāts arī īpašums.
Vai tiešām rupjība un nekaunība kļūst par priekšnieku un viņiem «pietuvināto» ikdienu? Un pats galvenais jautājums: kādēļ gan vajadzēja uzstādīt tik dārgu importa aparatūru? Lai to appludinātu un pilnībā sabojātu?
Ar cieņu, A.Markovs
