Pagājušajā nedēļā Latvijā ir
noslēgusies masveida vasarāju graudaugu sēja, un līdz šim sējumi
ir attīstījušies samērā labi, taču uz graudu rekordražām
šogad laika apstākļu dēļ pagājušā gada rudenī, visticamāk,
nevar cerēt, atzina aptaujātie eksperti.
Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centrā (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars
Balodisatzīst, ka atsevišķos laukos Vidzemē, kuri bijuši mitri
un ilgi žuvuši, vasarāju sēja turpinās. Tomēr kopumā masveida
sējas darbi visā Latvijā noslēdzās aizvadītajā nedēļā.
“Lauki izskatās labi, mitruma līdz šim pietiek, kas ir ļoti
svarīgi vasarājiem. Maija svētku brīvdienās Latviju šķērsoja
pērkona lietusgāzes, kuras līdz tam iesētajiem sējumiem nāca
par labu,” viņš teica.
O.Balodis piebilda, ka, pateicoties
siltajam laikam maijā, augi strauji attīstījās. Tāpēc, lai arī
sēja sākās vēlāk, graudaugu attīstība nav iekavējusies.
Galvenais, lai netrūkst mitrums, tad ražas būšot labas. Tomēr uz
rekordražām nav ko cerēt. “Ziemāji pēc ziemas ir atkopušies,
siltuma un mitruma pietiek, bet tāda ražas potenciāla kā pērn
nav, jo vietām sējumi ir izslīkuši. Sūdzēties gan arī nevar,”
teic speciālists. Pozitīvi vērtējams sinoptiķu solītais lietus
tuvākajās dienās, pretējā gadījumā, ja mitruma sāks trūkt,
pirmie cietīs vasarāji.
Pēc O.Baloža teiktā, graudaugu sējumi
šogad pavasarī ir strauji sadīguši, jo pēkšņi uznāca silts
laiks, un kopumā līdz šim sējumi ir attīstījušies samērā
labi. Vasarīgais laiks maijā sekmējies augu strauju attīstību.
Turpmāk vēlamas būtu mērenākas gaisa temperatūras nevis
pārlieku liels karstums. Siltos laika apstākļos arī kaitēkļi un
graudaugu slimības izplatās vairāk nekā vēsākos laikapstākļos,
tāpēc lauksaimniekiem ir būtiski vairāk pievērst uzmanību
sējumu kopšanai.
Lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs
Indulis Jansons pastāstīja, ka vietām Vidzemē vasarāju sēja vēl
turpinās, jo mitruma dēļ uz laukiem sēja ilgstoši tika kavēta.
Tomēr masveida sēja ir noslēgusies. Sējumi attīstās strauji
augstās gaisa temperatūras dēļ. Tuvākajās dienās gan būtu
vēlams lietus, jo sausā laika dēļ mitrums no augsnes strauji
iztvaiko.
I.Jansons atzīmēja, ka no
pārziemojušajiem ziemājiem Vidzemē un Latgalē apmēram 10% bija
jāpārsēj. Tā daļa sējumu, kas nebija jāpārsēj, tika vēlu
sēta un nav attīstījusies ideāli. Kopumā šogad viennozīmīgi
uz graudu rekordražām nevar cerēt, ņemot vērā laika apstākļus
aizvadītajā rudenī. “Uz augstu ražu šobrīd neceram, jo
laikapstākļi pagājušajā rudenī un vēlāk ir izdarījuši savas
korekcijas. Ir daudz vasarāju,” teica I.Jansons, norādot, ka
graudu kopējo ražu ietekmēs gaisa temperatūra turpmāk.
Viņš piekrita, ka patlaban ir
noslēgusies masveida vasarāju sēja. Tomēr darbi šogad bija
apgrūtināti pērnā gada rudens lietavu dēļ, kamdēļ lauki
nežuva tik vienmērīgi kā ierasts citus gadus. Līdz ar to vienu
un to pašu lauku nācās apsēt pa daļām, sākot no vietām, kur
bija mazāk mitrs. Lauksaimniekiem tas esot bijis diezgan sarežģīti
un nepatīkami, kā arī prasīja papildus resursus un darba laiku.
Tomēr kopumā pavasaris sējumiem līdz šim bijis labvēlīgs, jo
iepriekš bija mēreni silts laiks un mitrums, kas sekmēja vasarāju
sadīgšanu. Tikai pagājušajā nedēļā gaisa temperatūra būtiski
paaugstinājusies.
Lazdiņš teica, ka 15-20% no šogad
pārziemojušajiem ziemājiem kopumā Latvijā bija jāpārsēj
slikto sējas apstākļu dēļ rudenī un nedaudz arī ziemā, taču
būtiski tas kopumā ražu neietekmēs. Pagaidām esot pāragri
prognozēt ražas apmēru šogad.
FOTO: no arhīva
