Ilgstoši valdošais karstais un sausais laiks patīk
atpūtniekiem, bet apdraud labības sējumus un lopbarībai domātos
zālājus, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centra (LLKC) augkopības speciālisti.
Augstās temperatūras ietekmē attīstīties steidz visi augi.
Agrāk nekā ierasts, savārpojuši ziemāji, vietām jau redzami
ziedoši rudzi. Ja būtu vien liels karstums ar nepieciešamo
mitrumu, augi varētu augt bez bēdu. Tomēr pašlaik valdošais
sausums pasliktina to spēju no augsnes uzņemt barības vielas.
Daudzviet, kur nav lijis jau vismaz divas trīs nedēļas,
virsmēslojumu augi praktiski neizmanto – tas būs iespējams vien
tad, kad būs pietiekami nokrišņi.
Ražas zudumi var būt neatgriezeniski
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta, ka
lielā sausumā graudaugi atmet apakšējās lapas – tās ātrāk
nokalst, līdz ar to samazinās fotosintezējošā virsma, tiek
zaudēts ražas potenciāls. Ja sausuma periods vietās, kur jau
tagad tas valda ieilgs un pastiprināsies, ražas zudumi būs
neatgriezeniski.
Ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādas barības vielas, īpaši
mikroelementi, augiem sāk trūkt. Jāatceras – ja uz lapām jau ir
labi saskatāmas bojājumu pazīmes, tad barības vielu trūkums ir
ļoti liels un dažreiz ko glābt ir novēloti. Tādēļ
vislietderīgāk ir laicīgi ņemt augu vai lapu paraugus un, sekot
barības vielu nodrošinājumam, uzsver speciālists.
Lauksaimniekiem jāatceras arī, ka siltuma un sausuma apstākļos
īpaši jāvēro laukaugu kaitēkļu attīstība un jāveic to
ierobežošana, jo tiem šādi apstākļi ir labvēlīgi. Karstā un
sausā laikā, kad augs ir stresā, rūpīgi jāizvērtē augu
aizsardzības līdzekļu lietošana – noteikti jālasa marķējums
vai šaubu gadījumā jāsazinās ar speciālistu.
Ar ziemājiem viss kārtībā, sliktāk ir vasarājiem
Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības
“Vilciņi” īpašnieks Arnis Burmistris uzskata, ka šobrīd
ziemāji vēl nav ļoti būtiski apdraudēti, bet, ja lietus nebūs
vēl pusotru nedēļu, kā sola laika prognoze, arī situācija ar
ziemājiem var kļūt kritiska.
Viņaprāt, šobrīd sausums vairāk ietekmē vasaras kviešus,
vasaras rapsi un lauku pupas. Lai gan lielākajā daļā lauku vēl
nekādas sausuma izraisītās pazīmes vēl nav redzamas, vēlāk
sētajiem graudaugiem sakņu sistēma ir mazāka nekā ziemājiem,
tāpēc tie nevar no augsnes tik labi uzņemt nepieciešamās barības
vielas un ūdeni.
Dažviet uz laukiem, kur vieglāka zeme vai nekvalitatīvāk
iesēts, ir vērojami gaišāki plankumi, jo īpaši vasaras
kviešiem, un tas nozīmē, ka šajās vietās ražas nebūs vispār
vai tā būs ievērojami zemāka. “Vilciņu” saimnieks gan
sacīja, ka vēl viennozīmīgi nevarot pateikt, kādu ietekmi atstās
ilgstošais sausums, taču nekas labs nav gaidāms.
Patlaban “Vilciņos” ar ziemājiem viss esot kārtībā –
ziemas kvieši ir labi. Savukārt ziemas rapsis cietis no ziemas –
izretojies, un uz labu ražu nevar cerēt. Ziemas mieži ir sliktā
stāvoklī – vērojams mitruma trūkums. “Lauku pupas vēl jūtas
labi, taču ap dienas vidu, lielajā karstumā to lapiņas
sačokurojas. Taču šis laiks, kad pupas sāk ziedēt, tām ir pats
kritiskākais brīdis,” piebilst Arnis Burmistris.
Viņš secina, ka Zemgales pusē laika apstākļi bijuši
pozitīvāki un ziemāji salīdzinoši labi pārziemojuši, turpretī
vasarāju sējumu nav daudz, tāpēc kritiskāka situācija varētu
būt citos reģionos, kur vasarāju ir vairāk nekā Zemgalē.
Ietekmē ne tikai sausums, bet arī saules radiācija
Zemnieku saimniecības “Līgo” īpašnieks Jānis Vinters no
Lielplatones pagasta atzīst, ka sausums noteikti atstās ietekmi uz
gaidāmo ražu. Viņš piebilst, ka augus ietekmē ne tikai sausums,
bet arī lielais siltums un augstā saules radiācija, veicinot to
pāragru ziedēšanu – piemēram, pupām un zirņiem, kas nozīmē
daudz zemāku ražu, lai gan pagaidām šie mitrumprasīgie augi vēl
izskatās labi, jo, acīmredzot, vēl saņem mitrumu no augsnes
dziļākajiem slāņiem.
Graudaugiem vārpiņas ir sīkas, bet tas liecina, ka arī graudi
būs sīki, Vārpā to būs mazāk un arī pats augs augumā būs
mazāks, savās prognozēs dalās “Līgo” saimnieks. “Ziemas
rapsis šogad nav ideāls, taču lielais siltums veicinājis tā
zarošanos un tukšo laukumu aizpildīšanos. Raža būs vidēji
laba, pie nosacījuma – ja vien būs mitrums” secina Jānis
Vinters, piemetinot – labi, ka viņa saimniecība neaudzē vasaras
rapsi.
Turpretī “Līgo” siltumnīcās ar gurķiem problēmu nav –
saules radiācija pozitīvi ietekmē ražu segtajās platībās, un
tā gaidāma liela. Taču galvenajai izejvielai, kas tiek izmantota
biogāzes ražošanā – kukurūzai patlaban neklājas viegli – tā
sāk ciest no mitruma trūkuma – lapas čokurojas tūtiņās, jo
augs šādi cenšas saglabāt mitrumu, skaidro zemnieku saimniecības
īpašnieks.
Viņš arī saka, ka esot grūti saprast, ko darīt ar
papildmēslošanu – ja dos papildmēslojumu, tam īstas jēgas
nebūs. “Ja mēslos caur lapām, mikroelementus augi uzņems, taču
tad jāmiglo vēlu vakarā. Ja mēslojumam klāt būs slāpeklis,
augus var ātri apdedzināt. Savā saimniecībā cenšos nedot neko,
“ uzsver Jānis Vinters.
FOTO: llkc.lv
