Graudu ražas novākšana lielākos
apmēros šogad Latvijā varētu sākties jau jūlija otrajā pusē,
kas ir agrāk nekā vidēji Latvijā citus gadus, atzina aptaujātie
lauksaimnieki.
“Latraps” ģenerāldirektors
Edgars Ruža atzīst, lai gan atsevišķos laukos graudus varēs
ievākt arī ātrāk, nopietni ražas kulšanas darbi sāksies jūlija
otrajā pusē – ap 17., 18. un 20.jūliju, kas ir agrāk nekā citus
gadus. “Parasti ap 16., 17. un 18.jūliju mēs saņemam tikai
pirmās graudu ražas kravas no saulē izdegušajiem zemesgabaliem,
bet reāla ziemas rapša kulšana sākas jūlija beigās. Pagājušogad
vispār rapsi sāka kult krietni vēlāk. Taču šogad ražas
novākšana sāksies vismaz desmit dienas ātrāk,” sacīja
Ruža.
Vienlaikus viņš piebilda, ka graudu
ražas novākšana ir arī atkarīga no laika apstākļiem. Ja būs
lietus, graudu ražu varētu sākt vākt arī vēlāk, savukārt, ja
atgriezīsies karstums, tas notiks daudz agrāk. Viņš norādīja,
ka saistībā ar pagājušajā gadā nelabvēlīgajiem sējas
apstākļiem un sausuma dēļ kopumā Latvijā potenciālā graudu
raža šogad saruks par vismaz 30% salīdzinājumā ar to, kāda tā
būtu varējusi būt.
Ruža teica, ka neliels jūnijā
pakāpeniski uznācis lietus, kā arī vēsāki laika apstākļi
salīdzinājumā ar jūnija sākumu ir mazliet mazinājuši stresu
graudaugiem un zemi mitrinājuši. “Tur, kur šis lietus
“trāpīja” parādījies mazliet optimistiskāks skats uz
graudu ražu. Graudi vārpās būs rupjāki un kaut kas uzlabosies
kvalitātes ziņā,” teica Ruža, piebilstot, ja mitruma ietekmē
graudi piebriedīs un būs pietiekami augsta graudu tilpummasa, šogad
Latvijā varētu izdoties ievākt augstas kvalitātes pārtikas
graudus.
Kooperatīva “VAKS” valdes
priekšsēdētājs Indulis Jansons atzīst, ka graudu ražas
novākšana šogad varētu sākties jau 20.jūlijā, kas ir ātrāk
nekā vidēji Latvijā tas parasti notiek. Laika apstākļu dēļ
potenciālā graudu raža Latvijā šogad saruks par 20-25%
salīdzinājumā ar to, kāda tā vidēji būtu varējusi būt.
Viņš piebilda, ka sausuma radītās
sekas graudaugu sējumiem bija neatgriezeniskas, līdz ar to jūnija
otrajā pusē uznākušais lietus graudaugiem daudz nelīdzēja, taču
nelielu atspaidu tas ir devis. “Graudkopji, viennozīmīgi,
necer uz nekādām rekordražām, bet lietus vismaz saglābs esošo
ražu un cerības uz graudu ražu ir,” sacīja Jansons,
atzīstot, ka graudu raža šogad būs mazāka nekā pērn, kad
graudu ražas veidošanās periodā bija labāki apstākļi. Tomēr
pastāv cerības, ka šogad ievāktie graudi būs labas kvalitātes,
ja graudaugi ir atbilstoši mēsloti. Pēc Jansona teiktā,
pašreizējie laika apstākļi var veicināt normālas graudu
tilpummasas veidošanos.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars
Balodis apstiprina, ka drīzumā graudu ražas novākšana varētu
sākties masveidā.
Viņš piebilda, ka līdzšinējais
sausuma periods ir beidzies un nokrišņi veldzējuši graudaugus un
devuši tiem iespēju ataugt. Tomēr kopumā lielākoties lietus
uznācis par vēlu un graudaugu attīstību varēja ietekmēt tikai
minimāli. “Principā visiem graudaugiem, rapsim un
dārzeņkopības kultūrām ražas apmēra potenciālu nosaka tieši
laika apstākļi iepriekšējos mēnešos. Laika apstākļi patlaban
vairāk ietekmē tieši kvalitāti. Iespējams, tagad nedaudz var
palielināties graudu rupjums, ja augs nav pilnībā gājis bojā,
tas var uzsūkt papildus mitrumu,” teica Balodis, vienlaikus
prognozējot, ka sliktāk graudaugiem vairs nekļūs.
Viņš piebilda, ka sausums visnegatīvāk
ietekmējis graudaugus Kurzemē un Zemgalē, kur situācija nav
salīdzināma ar Latgali un Vidzemi, kur mitruma bijis vairāk un būs
gan laba graudaugu kvalitāte un raža. Šogad vidēji būs zemāka
graudu raža nekā pērn, jo iesēts vairāk vasarāju, kam ir mazāks
ražas potenciāls un kuri sausumā cieta visvairāk.
Foto: no arhīva
