Pagājušajā nedēļā mainīgo laika
apstākļu ietekmē kaitēkļu aktivitāte labības sējumos un
dārzos bija nedaudz pierimusi, taču to vietā uz augiem
attīstījušās slimības, kas izplatījās ar vēju un lietus
šļakatām, liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta
(VAAD) mājaslapā.
Nokrišņi veicinājuši dažādu
plankumainību izplatību gan uz graudaugiem, gan augļu kokiem. Ar
12% vidējo izplatību pagājušajā nedēļā novērota miežu lapu
tīklplankumainība, bet no kaitēkļiem kāpostu cekulkode aizvien
vēl intensīvi lidoja un dēja olas uz kāpostaugiem – to kāpuri
novēroti ar 5% izplatību un šonedēļ prognozējams kāpuru skaita
pieaugums.
Miežu lapu tīklplankumainība
pagājušajā nedēļā izplatījusies reģionāli. Dažviet
tīklplankumainība bija sastopama ar izplatību 2%, bet Talsu novadā
nokrišņu dēļ tā progresēja un bija sastopama ar 42% izplatību.
Miežu lapu tīklplankumainība inficēja tikai miežus, vairāk
saimniecībās, kur nokavēta augu aizsardzības līdzekļu
lietošana.
Bumbieru un ābeļu kraupis uz augiem
pagājušajā nedēļā tika novērots ar 9-14% izplatību.
Pagājušajā nedēļā vairāk bija izplatīts bumbieru kraupis, kas
pamatā bojāja lapas un augļus, taču bumbierēm arī dzinumus,
negatīvi ietekmējot barības vielu asimilāciju. Kraupja novājināti
koki kļuva uzņēmīgāki pret citām slimībām.
Auzu lapu brūnblankumainība bija trešā
pagājušajā nedēļā biežāk novērotā slimība laukaugos, un
bija bieži ir novērojama auzu sējumos. Taču tās izplatība
pagājušā nedēļā bija 10%, kas ir par 3% mazāk nekā
iepriekšējā nedēļā. Slimības attīstību veicina augsts gaisa
relatīvais mitrums.
Turpretī kauleņkoku sausplankumainība
pagājušajā nedēļā bija sastopama ar 10% vidējo izplatību,
bojājot gan lapas, gan augļus, kā arī dzinumus. Slimības
ierosinātājs saglabājas micēlija un konīdiju veidā gan
pumpuros, gan mizas plaisās.
Augļu kokiem pagājušajā nedēļā
bija izplatītas plankumainības. Ābeļu lapu pelēkplankumainība
(ar 11% izplatību un bumbieru brūnplankumainība ar 14% izplatību.
Turpretī ogulāju lapu sīkplankumainību VAAD monitoringa
speciālisti pagājušajā nedēļā novēroja ar 7% izplatību uz
upenēm, jāņogām un ērkšķogām.
Pagājušajā nedēļā turpināja lidot
arī kāpostu cekulkodes tauriņi, kā arī ar 5% izplatību bija
novēroti to kāpuri. Vidēji feromonu slazdā noķerti 14 tauriņi,
kas nereti savairojas masveidā un īpaši bojā jaunos kāpostaugus,
kuriem galviņas attīstība ir tikko sākusies.
Arī graudzāļu miltrasa pagājušajā
nedēļā nebija pazudusi no labību sējumiem un bija sastopama ar
vidēji 7% izplatību. Smagākas sekas miltrasa atstāja uz kviešiem
un miežiem. Pagājušajā nedēļā laiks bija mainīgs, vietām
periodiski lija, sekmējot miltrasas un citu slimību izplatīšanos.
Miltrasas dēļ graudaugiem paātrinājās ūdens iztvaikošana caur
lapām, radot papildu problēmas vasarājiem, kuri jau no maija tie
cīnās par katru ūdens lāsi un miltrasas ietekmē zaudēja papildu
ūdeni.
Iepriekšējā nedēļā nelielā skaitā
bija novērojamas smiltsērkšķu raibspārnmušas – uz viena līmes
vairoga noķertas vidēji 24 mušas.
Turpretī kviešu lapu
dzeltenplankumainība pagājušajā nedēļā bija sastopama ar 7%
vidējo izplatību. Slimība daudz vairāk sastopama laukos, kur augu
atliekas nav iestrādātas augsnē.
Foto: Vaad.gov.lv
