Zemgalē vismazāk interesējas par
reemigrācijas iespējām, liecina Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija.
Zemgalē šādi reemigranti, kas
vērsušies pie koordinatoriem un potenciālie reemigranti, kurus
uzrunājuši koordinatori, ir 85, savukārt vislielākais skaits šādu
cilvēku ir Latgalē – 818, Kurzemē tie ir 141 aizbraucēji,
Vidzemē – 133, bet Rīgā – 259.
Četrus mēnešus kopš Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkla izveides 587 ģimenes
ir sazinājušās ar kādu no pieciem reģionālajiem reemigrācijas
koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Kopējais cilvēku
skaits šajā ģimenēs ir 1436 cilvēki. 601 personai ir sagatavots
informācijas piedāvājums.
Jūlija sākumā reģionālie
reemigrācijas koordinatori strādāja informācijas teltīs Dziesmu
un deju svētku pasākumos Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā
estrādē, kur kopumā konsultēja vairāk nekā 200 interesentus. Kā
informē VARAM, Viņu vidū bijuši gan no ārzemēm uz svētkiem
atbraukušie dalībnieki un apmeklētāji, gan Latvijas iedzīvotāji,
kuri par atgriešanos interesējās savu ārzemēs dzīvojošo
ģimenes locekļu vārdā.
Prioritārā pasākuma “Pilotprojekts
pašvaldībās reemigrācijas veicināšanai “Reģionālās
reemigrācijas koordinators””, ko ministrijai 2018.gadā ir
uzdevis īstenot Ministru kabinets, ietvertas trīs aktivitātes.
Pirmā no aktivitātēm ir piecu
reģionālo koordinatoru darbības nodrošināšana plānošanas
reģionos, lai interesentiem par atgriešanos vai pārcelšanos uz
Latviju sniegtu konsultatīvu atbalstu par pašvaldību sniegtajiem
pakalpojumiem. No kopējā prioritārā pasākuma finansējuma šai
aktivitātei tiek izlietota aptuveni trešā daļa jeb 31%.
Otrā aktivitāte ir atbalsts desmit
Latvijas pašvaldībām, lai nodrošinātu vietēja līmeņa
reemigrācijas projektu vadītāju darbību pašvaldībās 2018.gadā.
Reemigrācijas projektu vadītāji, kas strādā pašvaldībās,
cieši sadarbojas ar reģionālajiem koordinatoriem un risina to
personu jautājumus, kas skar atgriešanos konkrētajā pašvaldībā.
Īstenojot šādu aktivitāti ne tikai valstiskā, bet arī
pašvaldību līmenī, tiek aktualizēts jautājums par reemigrācijas
nozīmi, saprotot, ka arī atgriezeniskās saiknes veidošana ar
Latviju ir svarīga. Tieši tāpēc reģionālo koordinatoru un tai
skaitā, pašvaldību reemigrācijas projektu vadītāju uzdevums ir
uzrunāt ārvalstīs esošos, lūdzot dot ziņu par sevi un
jautājumiem, kas saistīti ar iespējamo atgriešanos Latvijā. No
kopējā prioritārā pasākuma finansējuma šai aktivitātei tiek
izlietoti aptuveni 18%.
Trešā aktivitāte ir grants
reemigrantiem saimnieciskās darbības īstenošanai vai uzsākšanai.
Kopējais finansējuma apmērs, kas interesentiem būs pieejams, ir
180 000 eiro, attiecīgi katrā plānošanas reģionā 36 000 eiro.
Maksimālais atbalsta apmērs vienam projektam būs 9000 eiro. Šajā
aktivitātē būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas
un trīs gadu periodā pēc projekta jāveic IIN un VSAOI maksājumi
saņemtā granta apmērā. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi par
granta piešķiršanu ir saskaņošanas procesā. No kopējā
prioritārā pasākuma finansējuma šai aktivitātei plānots
izlietot aptuveni pusi jeb 42%.
Foto: no arhīva
