Lai bērni vēlētos pagaršot dārzeņus, atvases ar tiem
jāiepazīstina. Tā uzskata vietējie zemnieki, kas audzē
vitamīniem bagātos brokoļus, kāpostus, kabačus un citus
dārzeņus. Kā liecina pētījumi, Latvijas iedzīvotāji ir diezgan
kūtri uz dārzeņu ēšanu. Tāpēc to audzētāji vērsušies pie
ēšanas paradumu ziņā konservatīvākās sabiedrības daļas –
bērniem –, ļaujot novākt ražu un aicinot to pagaršot.
Bauskas novada zemnieks Pēteris Brakše dārzeņus audzē gandrīz
30 gadu. Bērni ēšanas paradumos ir konservatīvi, viņš uzskata,
un, lai lauztu stereotipus, Pētera zemnieku saimniecībā “Īskāji”
jaunā paaudze tiek iepazīstināta ar vairākiem dārzeņiem.
Galvaspilsētas un Pierīgā dzīvojošie bērni labprāt iesaistījās
dārzeņu novākšanā. Bērniem ir dažāda pieredze, cik bieži
viņi ēd dārzeņus. Gurķus lieto uzturā biežāk nekā tomātus
un citus dārzeņus.
Gurķus un tomātus atpazina visi bērni, arī ar citu dārzeņu –
brokoļu, kāpostu un kabaču – atpazīšanu problēmu nebija.
Atpazīt brokoļus un kabačus bērni var, bet garšo tie vien retam
bērnam.
Zemnieku saimniecībā “Īskāji”, kas piegādā dārzeņus
vairākiem Rīgas lielveikaliem, pirmo reizi šogad sākuši audzēt
brokoļus. Pagaidām tas esot eksperiments. Taču pamatā saimniecība
ir orientēta uz tiem dārzeņiem, kas iedzīvotājiem garšo
visvairāk: tomāti, gurķi, salāti.
“Ko visvairāk pērk, to arī audzējam. Nav jēgas audzēt to,
ko nepērk, jo tad tas nelietderīgi tiek izmests ārā,” norāda
P.Brakše.
Lai mainītu dārzeņu un augļu ēšanas paradumus, kopā ar
zemniekiem un uztura ekspertiem tika izveidota “Vitamīnu brigāde”,
kas ražas novākšanas laikā meklēs veselīgākos, garšīgākos
vietējos produktus un to pagatavošanas veidus. Pagaidām, kā
liecina pētījumi, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju
dārzeņus ēd vienreiz nedēļā un pat retāk.
