Ne visus atjaunotos piļu un muižu dārzus un parkus var dēvēt par
vēsturiskiem – tā ir viena no atziņām, ko Zemgales piļu un muižu
apsaimniekotāju mācībās Jelgavas pilī pauda biedrības “Tāšu muiža”
vadītājs Juris Zviedrāns.
Mācības, ko organizēja Zemgales Plānošanas
reģions (ZPR), notika ar Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas 2014.–2020. gadam projekta LLI-313 “Aizraujošs ceļojums muižu
parkos četros gadalaikos” – “4Seasons Parks” – atbalstu, informē ZPR
pārstāvis Juris Kālis. Novembrī un decembrī pavisam paredzēti pieci
tematiski atšķirīgi nodarbību bloki, kas ietver teorētisku un praktisku
zināšanu papildināšanu. Mācību mērķauditorija ir parku apsaimniekotāji,
teritorijas plānotāji, īpašnieki, dārznieki un citi interesenti, kuri
atbildīgi par parku attīstību un pārvaldību Zemgalē.
Pirmā nodarbība
pulcināja gandrīz 60 dalībnieku, kurus lektori Juris Zviedrāns un ainavu
arhitekte Ilze Māra Janelis iepazīstināja ar Eiropā, tostarp Latvijā,
redzamāko piļu un muižu vēsturisko parku un dārzu attīstības stiliem un
virzieniem, norādīja uz nepieciešamību vispirms veikt pienācīgu
atjaunojamā objekta izpēti, kam bieži vien pietrūkst gan uzņēmības, gan
resursu. Pārsvarā izpētes projektus pasūta privātpersonas, retāk valsts
un pašvaldību institūcijas. Vienmēr ir jāsaprot, ko darām, ja vispār
darām, norāda speciālisti.
Atjaunojot vēsturiskos parkus un dārzus,
svarīgi ir saglabāt to sākotnējo stilu un arhitektonisko elementu
struktūru, neļaujot izzust, piemēram, nozīmīgiem skatpunktiem, sevišķi
vietējo dekoratīvo koku un krūmu grupām, paviljoniem, oranžērijām,
celiņu tīklojumam un citiem elementiem. Izpētē talkā var nākt autentisku
materiālu – senu gravīru, plānu, projektu, fotogrāfiju, periodisko
izdevumu, rokasgrāmatu, gleznu, akvareļu – studēšana. Tāpat vērtīgas
bija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas
inspektora Ata Artmaņa atziņas, kas izriet no dažādiem likumības
aspektiem.
Nākamajā nodarbībā, kas pārsvarā būs ar praktisku
ievirzi, iecerēts apmeklēt Jelgavas novada Elejas un Abgunstes muižas
parku, kas ir projekta vadošais partneris. Projekts ilgs līdz 2020. gada
februārim, un tā mērķis ir Latvijas–Lietuvas pierobežā veicināt
kultūrvēstures objektu ilgtspēju, palielināt to pievilcību
apmeklētājiem. Projekta kopējais finansējums ir 692 246,78 eiro, no tiem
ERAF līdzekļi – 588 409,76 eiro.
Publicitātes foto
