Latvijā medikamentu cenas būtiski sadārdzina lieltirgotavu un aptieku zāļu
piecenojumi, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas
(SIFFA) apkopotā informācija par zāļu cenām šī gada novembrī un decembrī. Zāļu gala cena aptiekā veidojas no ražotāju cenas, vairumtirgotāja uzcenojuma,
aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Analizējot vairāk nekā 50 gan valsts kompensēto, gan nekompensēto recepšu
un bezrecepšu zāļu cenas Baltijas valstīs, SIFFA konstatējusi, ka teju visos
gadījumos Latvijā lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki
nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā rezultātā virkne medikamentu, piemēram, pretsāpju,
pretiesnu, diabēta un citu, tostarp arī jaunākās paaudzes, Latvijā ir dārgāki
nekā kaimiņvalstīs.
SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics norāda, ka Latvijā zāļu cenas
sadārdzina atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, jo zāļu lieltirgotavas un
aptiekas šo maksimālie pieļauto uzcenojumu arī izmanto, kā rezultātā Latvijā
daudzu medikamentu cenas ir par 10-20 procentiem augstākas nekā Lietuvā un
Igaunijā.
Piemēram, kāds valsts kompensējamais pretsāpju medikaments Latvijā maksā
18,43 eiro, Igaunijā – 17,2 eiro, bet Lietuvā – 15,27 eiro. Visās trīs Baltijas
valstīs ražotāja cena ir ļoti līdzīga – aptuveni 13 eiro, tomēr lielākās
atšķirības vērojamas vairumtirgotāja un aptiekas uzcenojumā. Lietuvā šis
uzcenojums ir 1,51 eiro, Igaunijā – 2,43 eiro, bet Latvijā – 3,42 eiro. Arī PVN
zālēm ir atšķirīgs, proti, Lietuvā tas ir 0,73 eiro, Igaunijā – 1,41 eiro, bet
Latvijā 1,98 eiro.
Līdzīga situācija ar citu, bet valsts nekompensētu pretsāpju medikamentu,
kurš Lietuvā maksā 17,13 eiro, Igaunijā – 17,02 eiro, bet Latvijā – 19,88 eiro.
Arī šī medikamenta gadījumā ražotāja cena ir līdzīga, aptuveni 13 eiro. Lietuvā
PVN par šīm zālēm ir 0,82 eiro, Igaunijā – 1,41 eiro, bet Latvijā – 2,13 eiro.
Vienlaikus atkal lielākās atšķirības gan vērojamas tieši vairumtirgotāju un
aptieku uzcenojumā, kas Lietuvā ir 3,28 eiro, Igaunijā – 2,43 eiro, bet Latvijā
– 4,27 eiro.
Šie nav vienīgie piemēri, jo līdzīga situācija vērojama arī citu
medikamentu cenā. Kaut arī ražotāja cena mēdz atšķirties Baltijas valstīs,
lielākas atšķirības vērojamas tieši vairumtirgotāju un aptieku uzcenojumos.
Kāda Latvijā populāra bezrecepšu medikamenta ražotāja cena visās Baltijas
valstīs ir vienāda, taču gala cena būtiski atšķiras. Lietuvā šis medikaments
maksā 6,76 eiro, Igaunijā 6,04 eiro, bet Latvijā – 7,43 eiro.
Tāpat kāds populārs pretiesnu līdzeklis Latvijā maksā 5,13 eiro, Lietuvā –
5,24 eiro, bet Igaunijā – 4,32 eiro. Vienlaikus vairumtirgotāju un aptieku
uzcenojums arī šim medikamentam ir lielāks tieši Latvijā. Lietuvā šis
uzcenojums ir 1,10 eiro, Igaunijā – 0,96 eiro, bet Latvijā – 1,73 eiro.
Vienlaikus SIFFA atzīmē, ka vairumtirgotāju un aptieku uzcenošanas iespējas
ir ierobežotas gadījumos, kad valsts kompensē ļoti dārgus medikamentus, jo tādā
gadījumā uzcenojums tiek būtiski ierobežots.
Baltijā ražotāju cenas ir daudzmaz līdzīgas, un lielākās atšķirības
vērojamas tieši vairumtirgotāju uzcenojumā, kā arī PVN, kurš katrā no valstīm
ir atšķirīgs, tomēr Latvijā visaugstākais – 12 procenti. Lietuvā PVN zālēm ir 5
procenti, bet Igaunijā 9 procenti.
Kaut arī SIFFA ir daudz darījusi, lai runātu par PVN zālēm samazināšanu, tā
būtu gatava arī sarunai par vairumtirgotāju un aptieku uzcenojuma ierobežošanu.
Vispirms gan esot jāsagaida jaunā Veselības ministrijas vadība un tās
prioritātes, tomēr V. Bolēvics ir pārliecināts, ka par zāļu cenām diskusijas,
visticamāk, noteikti notikšot.
SIFFA iesaka trīs veidus, kā mazināt zāļu cenas Latvijā – mazināt zāļu
references cenu, PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem, kā arī zāļu
lieltirgotavu un aptieku piecenojumu.
Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, SIFFA aicina lēmumu
pieņēmējus – Veselības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju –
aktīvi iesaistīties un pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto
maksimālo zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt, paredzot attiecīgas izmaiņas
normatīvajos aktos.
Tāpat būtu jāsamazina Latvijā ievērojami augstākais PVN. Zāļu ražotāji jau
vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijā noteiktā PVN likme recepšu
zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā, un
tāpēc rosina to atcelt vai vismaz samazinās. Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā
PVN likme ir 0 procentu, Francijā – 2,1 procents, Šveicē – 2,5 procenti,
Spānijā – 4 procenti, Ungārijā un Horvātijā – 5 procenti, Beļģijā un Grieķijā –
6 procenti, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5 procenti un 9
procenti.
Vienlaikus SIFFA uzsver, ka kopumā zāļu ražotāju cenas Latvijā joprojām ir
vienas no zemākajām Eiropā. Kompensējamo zāļu cenu stingri regulē Ambulatorajai
ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas
kārtība, un tā nedrīkst būt augstāka par trešo lētāko šī medikamenta cenu
sekojošo valstu grupā – Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī
nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat SIFFA norāda, ka to, ka zāļu cenas Latvijā nav augstas, apliecina
arī pieaugošais no Latvijas izvesto zāļu apjoms un vērtība jeb zāļu paralēlais
imports. Ja zāļu ražotāju cenas Latvijā būtu augstas, šī tendence būtu
ievērojami mazāka. Tātad cenas, ko piedāvā ražotājs, ir Eiropas līmenī
konkurētspējīgas, jo zāļu lieltirgotavām ir ekonomisks pamats veikt zāļu
reeksportu, norādīja asociācijā.
Foto: medicine.lv
