Aizejošais gads zemgaliešos vieš lepnumu gan par 10
izcilāko ainavu iekļaušanu Latvijas ainavu dārgumu elektroniskajā krātuvē, gan
par paveikto virknē projektu to spodrināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Zemgales plānošanas reģions (ZPR) sabiedrisko attiecību
speciālists Juris Kālis informē, ka pārlūkojot šogad pašvaldībās ieviesto un
vēl ieviešanā esošo Eiropas Savienības dažādu finanšu instrumentu un pašu
atbalstīto projektu sarakstu, var secināt, ka prāva to daļa ir vērsti uz
reģionam nozīmīgu, sabiedrībā un ekspertu vidū augstu novērtētu ainavu izpēti,
labāku apsaimniekošanu un pārvaldību kā šodienā, tā nākotnē. Vietējo
iedzīvotāju, dažādu nozaru speciālistu, tostarp teritorijas plānotāju, prāts,
zināšanas un praktiskā darba iemaņas fokusētas uz tādu ceļotāju vidū populāru
ainavisku vietu kā Aizkraukle, Bauska, Jelgava, Mežotne, Rundāle, Koknese,
Skrīveri, Sauka un Tērvete attīstību.
ZPR kopā ar partneriem Kurzemē un
Ziemeļlietuvā ar ES pārrobežu sadarbības programmas atbalstu ķēries pie
starptautiska tūrisma maršruta “Baltu ceļš” izveides un līdzās citiem ar
zemgaļu un sēļu senvēsturi saistītiem objektiem, tajā iekļāvis Tērvetes un
Mežotnes arheoloģisko kompleksu, kā arī Bauskas pili.
Tikmēr pašā Bauskas pilī, ar cita projekta
atbalstu, notiek lielā torņa jumta atjaunošana un mūru nostiprināšana, lai pēc
pāris gadiem apmeklētājiem varētu piedāvāt jaunu pakalpojumu – Mūsas un Mēmeles
sateces un Lielupes sākuma ainavas, kā arī pilsdrupu un to iekļaujošo vaļņu un
bastionu apskati visu gadu.
Vēl ZPR, ieviešot Latvijas – Lietuvas
pārrobežu sadarbības programmas atbalstīto projektu “Zaļās infrastruktūras
pilnveidošana zemieņu upju ainavā”, nodrošinās gan visa reģiona, gan Bauskas
novada pašvaldības lokālā ainavu un zaļās infrastruktūras plāna izstrādi,
aizaugušo ūdensceļu tīrīšanu Mūsā un Mēmelē, kā arī ainavas pilnveidošanu senā
Vīna kalna apkaimē Rundāles novadā.
Savukārt Jelgavas pašvaldība vasarā ieviesusi
ERAF atbalstītu projektu “Pils salas infrastruktūras attīstība tūrisma un
veselības aktivitāšu veicināšanai”. Uzbūvēts iespaidīgs skatu tornis, veikta tā
apkārtnes labiekārtošana, bet ar Jelgavas pils saimnieku – Latvijas Lauksaimniecības
universitātes (LLU) gādību, turpinās pils fasādes atjaunošana.
Lai paplašinātu Rundāles pils vēsturiskās
apbūves kompleksa starptautisko atpazīstamību, stājoties amatā, jaunā direktore
Laura Lūse plāno virzīt tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Interesanti, ka citu svarīgu ainavas pilnveides darbu starpā kompleksa austrumu
pusē plānots izveidot augļu dārzu ar 19. gadsimtam raksturīgām šķirnēm, bet
rietumu daļu iecerēts atvēlēt šķirnēm, kas audzētas hercoga Pētera Bīrona
laikā.
Nelielas, bet būtiskas pārmaiņas vērojamas
arī Daugavas ielejas ainavas kopšanā. Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda
atbalstu biedrība “Zaļais pulss” Skrīveru dendroloģiskā parka teritorijā
veikusi Kalnamuižas ezera, tā saliņas un tiltiņa izgaismošanu krēslas stundās,
bet Aizkraukles novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Daugavas Savienība”
ierīkojusi labiekārtotu dabas taku “Daugavas gravas”, tādējādi veicot upes un
tās krastu ainavisko vērtību izcelšanu. Vēl aizkrauklieši, sadarbībā ar LLU
mācību spēkiem, sākuši izstrādāt Daugavas ūdenskrātuves ainavu attīstības
koncepciju un tematisku plānojumu, kura īstenošana ļaus Daugavas krastmalu
padarīt pievilcīgu un viegli izmatojamu dažādām iedzīvotāju grupām.
Savukārt Kokneses novada pašvaldība,
piedaloties ERAF atbalstītā projekta “Kultūras mantojuma saglabāšana un
attīstība Daugavas ceļā”, veic pilsdrupu pagalma bruģa un akas atjaunošanu,
gatavo jaunu izglītojošu programmu šī tūrisma objekta apmeklētājiem, bet ar
cita projekta atbalstu Kokneses parkā veiks dendroloģisko stādījumu novērtējumu
un inventarizāciju, vienā no dīķiem uzstādīs zudušā Pērses ūdenskrituma
prototipu.
Foto: Zemgales plānošanas reģions
