Slimnīcai joprojām nav zināms, kādi valsts līdzekļi tai tiks paredzēti
darbības un atalgojuma nodrošināšanai, aģentūrai LETA apgalvoja Jelgavas
slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs.
Pēc viņa teiktā, grozījumi Ārstniecības likumā, kas ļauj mediķiem strādāt
vairāk virsstundu nekā to atļauj Darba likums, liek meklēt ārstniecības
iestādei papildu līdzekļus algas nodrošināšanai, turklāt apstākļos, kad budžets
nav zināms. Vēl viena iespēja visu dežūru nosegšanai ir speciālistu, kas strādā
blakusdarbā, algošana, lai neveidotos virsstundas.
A.Ķipurs atzina, ka slimnīcas vadībai no Nacionālā veselības dienesta nav
zināma ne summa darbības nodrošināšanai, ne arī līdzekļu apjoms, kas paredzēts
atalgojumam un tā palielinājumam. Viņš pieļāva, ka skaidrāka situācija varētu
būt vien mēneša vidū. Neziņa neļauj arī saskaņot atalgojumu līmeni un gada
plānu ar pašvaldību, kas ir iestādes kapitāldaļu turētāja, teica A.Ķipurs.
Pašlaik slimnīcā lielākās problēmas sagādā 24 stundu dežūru nodrošināšana
Uzņemšanas nodaļā, kur pagājušajā nedēļā, svētku brīvdienās, uzņemti 1028
pacienti – 904 pieaugušie un 124 bērni. “Ja diennaktī vidēji ir 150
cilvēki, mediķi nav gatavi strādāt šādā konveijerā,” piebilda A.Ķipurs.
Lai risinātu māsu trūkumu, slimnīca no septembra plāno īstenot projektu
kopā ar Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu, sniedzot iespēju
specialitāti apgūt Jelgavā. Tādējādi iestāde cer piesaistīt jaunus
speciālistus, jo pašlaik daudzi, kas studē Rīgā, arī praktizējas galvaspilsētas
ārstniecības iestādēs un vēlāk turpat turpina darbu.
Ķipura ieskatā slimnīcas arī kļuvušas par ķīlniekiem saistībā ar pacientu
dalīšanu sociāli apdrošinātajos un neapdrošinātajos.”Robeža starp abiem pakalpojumu groziem ir ļoti slidena. Personāls
neuzņemsies atbildību nesniegt pakalpojumus neapdrošinātajiem, būsim spiesti to
darīt, jo citādi ārsts būs vainīgs,” pauda slimnīcas valdes loceklis,
pieļaujot, ka tādējādi tikai augs pacientu parāds slimnīcai. Jau pašlaik, kad
pacienti nodrošina tikai līdzmaksājumu, nevis maksā pilnu summu par
pakalpojumu, nesamaksātā summa par saņemtajiem pakalpojumiem sasniedz 300 000
eiro, viņš atklāja.
Jau vēstīts, ka 2018.gada beigās Valsts prezidents Raimonds Vējonis
izsludinājis grozījumus Ārstniecības likumā, kas vēl trīs gadus ļaus mediķiem
strādāt vairāk virsstundu nekā to atļauj Darba likums.
Likuma izmaiņas paredz, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar
pārsniegt 16 stundas nedēļā, kas ir divas reizes vairāk nekā to pieļauj Darba
likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu.
Tāpat ziņots, ka IT infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības
dienests (NVD) gada sākumā nav spējis dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz
medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un
pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām. Līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir
jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju
dalīšanu divos grozos.
Foto: no arhīva
