Gāzes sprādziens daudzdzīvokļu mājā Jelgavā, Raiņa ielā 9 ir viena no lielākajām 20. gadsimta katastrofām Latvijā. Tā cilvēkus pārsteidza svētdienas pirmspusdienā mājās. Ir fiksēts traģiskā notikuma laiks – 1969. gada 12. janvāris pulksten 10.55. Taču par cietušo un bojāgājušo skaitu dokumentu nav.
Katastrofa notika Latvijas nebrīves laikā, kad informācijas aprite laikrakstos un plašsaziņas līdzekļos tika cenzēta. Atbilstoši to gadu nostādnēm ziņas par šādiem ārkārtas notikumiem netika publicētas, un arī mūsdienās atrast dokumentus un liecības par to nav vienkārši.
Tiek pieņemts, ka traģēdijā bojā gāja 41 cilvēks (tai skaitā 14 bērnu). Deviņi cilvēki tika ievainoti. Trīs cilvēku mirstīgās atliekas drupās neatrada, jo tās sprādziens bija iznīcinājis pilnīgi. No 55 šī nama dzīvokļiem pilnīgi sagruva 15, bet daļēji – pieci. Būtībā kā ar nazi tika nogriezts un drupās saārdīts mājas ziemeļu gals – pirmās kāpnes un otro kāpņu kreisās puses dzīvokļu divas istabas.
Katastrofas galvenais cēlonis bija speciālistu un arī sabiedrības zināšanu, pieredzes trūkums dabasgāzes drošības lietās Latvijas gazifikācijas sākumā. Latvijas PSR Augstākā tiesa 1969. gada augustā par krimināli sodāmiem atzina divus vidēja līmeņa speciālistus – Jelgavas gāzes saimniecības montāžas un ekspluatācijas kantora vecāko meistaru, kuram piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, un galveno inženieri, kuram piesprieda labošanas darbus, ko varēja atstrādāt pat savā darbavietā, gadu ieturot 10 procentus no algas kā soda naudu. Nekādas kompensācijas cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem netika izmaksātas. Vienīgi dzīvajiem ārpus kārtas pienācās dzīvokļi, ko padomju laikos jau tāpat iespēju robežās piešķīra bez maksas.
Visu rakstu lasiet 10. janvāra “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
