Latvijas drošības stiprināšanai Zemessardzē pērn ir pabeigts darbs pie
paaugstinātas gatavības vadu izveidošanas katrā Zemessardzes bataljonā.
Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā aģentūrai LETA pastāstīja, ka
kopš 2015. gada Zemessardzes bataljonos notiek paaugstinātās gatavības vienību
sagatavošana. Pagājušā gadā noslēgts pirmais attīstības posms, katrā
Zemessardzes bataljonā sagatavojot paaugstinātas gatavības vadu, kas atbilstoši
bataljona specifikai sastāv no aptuveni 40 cilvēkiem.
Paaugstinātās gatavības vienības veidotas no zemessargiem, kuri ir aktīvāki
savā dienestā un pavada vidēji vairāk dienas, apgūstot un uzturot prasmes.
Paaugstinātās gatavības vienības tiek nodrošinātas ar plašāku ekipējuma klāstu
– gan individuālo, gan kolektīvo, norādīja ministrijā.
Paaugstinātās gatavības vienībā ietilpst dažādas specialitātes, un šobrīd
tiek attīstītas tādas spējas kā mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa
aizsardzības un snaiperu spējas.
AM gan nekomentēja vai pabeigts darbs pie Zemessardzes Speciālo uzdevumu
vienības izveidošanas un vai savulaik jau eksistējušajai vienībai piešķirts tās
vēsturiskais nosaukums “Vanags”. “Operacionālās drošības
apsvērumu dēļ šo informāciju nevaram atklāt,” norādīja ministrijā.
Pērn notikusi arī Zemessardzes bāzu attīstība, gan paplašinot un attīstot
esošos īpašumus, gan AM valdījumā pārņemot jaunus nekustamos īpašumus. Turpmākajos
četros gados AM plāno sākt sešu jaunu Zemessardzes bataljonu bāzu
infrastruktūras attīstību – Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Krustpils, Gulbenes un
Rēzeknes novados.
Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet
nav vecāki par 55 gadiem.
Foto: zs.mil.lv
