Lai persona,
kas atrodas ieslodzījumā vai ārstniecības iestādē, būtu sasniedzama tiesiskajās
attiecībās ar valsti un pašvaldību, kā papildu adresi jau deklarētajai
dzīvesvietas adresei persona varēs norādīt attiecīgās ieslodzījuma vietas vai
ārstniecības iestādes adresi. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijā trešdien, 16.janvārī, pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas
deklarēšanas likumā.
Saeimas Preses dienests informē, ka izmaiņas likumā rosinātas, lai
nodrošinātu sasniedzamību personām arī laikā, kad tās tiek turētas
apcietinājumā vai izcieš sodu ieslodzījumā.
Sasniedzamību
ar likuma grozījumiem plānots nodrošināt arī personām, kurām kriminālprocesa
ietvaros noteikta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izmantošana un tām
paredzama ilgstoša atrašanās ārstniecības iestādēs, un personām, kuras
brīvprātīgi vai arī bez piekrišanas stacionētas psihiatriskajā ārstniecības
iestādē.
Ar izmaiņām
plānots mazināt situācijas, kad attiecīgā persona cieš nelabvēlīgas sekas, jo
tā fiziski nav varējusi iepazīties ar korespondenci, kas nosūtīta uz reģistrēto
dzīvesvietu, un attiecīgi rīkoties savu tiesību un tiesisko interešu
aizsardzībai. Īpaši svarīgi tas ir situācijā, ja persona izcieš ilgtermiņa
brīvības atņemšanas sodu vai pat mūža ieslodzījumu, teikts grozījumu anotācijā.
Paredzēts, ka
personai, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā vai ārstniecības iestādē būs
tiesības vērsties iestādē ar rakstveida iesniegumu un lūgt aktualizēt
Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās uzturēšanās vietas
adresi kā personas papildu adresi. To persona varēs darīt bez maksas vienu
reizi.
Ja triju
mēnešu laikā persona nebūs izteikusi vēlmi norādīt papildu adresi vietā, kur
tā, piemēram, izcieš sodu vai ilgstoši ārstējas, tad Iedzīvotāju reģistrā
iekļautās ziņas aktualizēs attiecīgās ieslodzījuma vietas administrācija vai
ārstniecības iestāde, norādot aktuālās atrašanās vietas adresi kā personas
papildu adresi.
Plānots, ka
attiecīgās ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi kā papildu
adresi varēs norādīt arī tad, ja personai nebūs deklarētās dzīvesvietas
adreses.
Savukārt, ja
persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vai izrakstīta no ārstniecības iestādes,
attiecīgajām iestādēm būs jāaktualizē Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas,
izslēdzot ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi kā personas
papildu adresi.
Likuma
grozījumi trijos lasījumos vēl jāskata Saeimas sēdē.
Foto: pixabay.com
