Tiesības saņemt veselības aprūpes
pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības
apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019.gada
30.jūnijam, šodien lēma Saeima. Parlaments ceturtdien, 17.janvārī, attiecīgus grozījumus
Veselības aprūpes finansēšanas likumā pieņēma divos lasījumos kā steidzamus,
informē Saeimas Preses dienests.
“Jaunajai
informācijas sistēmas funkcionalitātei bija jāsāk darboties jau gada sākumā,
taču tā nenotika, un mēs visi redzējām atbildīgo dienestu fiasko. Ārsti
joprojām nevar pārliecināties, kurš pakalpojumu grozs pienākas viņa pacientam.
Tas bija kārtējais trieciens jau tā vārgajai e-veselības sistēmas reputācijai,”
norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu
komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Kā uzsver
komisijas vadītājs, likumdevējs ar šo lēmumu ir atvēlējis vairāk nekā
pietiekamu laiku sistēmas tehniskai sakārtošanai, taču vienlaikus reformas
atlikšana dod laiku arī jaunveidojamajai valdībai paust nostāju valstos obligātās
veselības apdrošinās lietā un aktīvi rīkoties. Tāpat komisijā ir izskanējuši
priekšlikumi paplašināt to iedzīvotāju loku, kuriem pienāktos valsts apmaksāts
pilnais pakalpojumu grozs, un deputāti šim jautājumam pievērsīsies tuvākajos
mēnešos, atzīst A.Skride.
Plānots, ka
nepilnības sistēmā tiks novērstas līdz janvāra beigām. Lai pārliecinātos, ka
sistēma strādā atbilstoši prasībām, līdz šī gada 30.jūnijam paredzēts noteikt
pārejas periodu, lai varētu pārbaudīt tās darbību un novērst kļūdas. Šajā laikā
ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta pilnvērtīga iespēja pieslēgties
e-veselības sistēmai, savukārt iedzīvotāji veselības aprūpes pakalpojumus varēs
saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, teikts likuma grozījumu
anotācijā.
Saeima Veselības
aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017.gada decembrī, nosakot, ka no
2019.gada 1.janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas
sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no
veiktajām sociālajām iemaksām.
Vienlaikus
veselības aprūpes finansēšanas likums paredz valsts apmaksātās medicīniskās
palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas
veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība,
dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces.
Tāpat
neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu,
kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības
veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības,
kā arī zāles šo slimību ārstēšanai.
Savukārt, lai
papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts
apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības
apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs
sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības
apdrošināšanas iemaksas, kā arī virknei iedzīvotāju grupu, tostarp bērniem,
pensionāriem, bezdarbniekiem u.c.
Foto: no arhīva
