Balstoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas atklājumiem, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudes par dažādām iespējamām
nelikumībām vairākās pašvaldībās, tai skaitā arī saistībā ar saņemtajiem
ziedojumiem un atalgojuma aprēķinu deputātiem.
KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka pārbaudes sāktas par likuma “Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto
ierobežojumu iespējamu pārkāpšanu.
Pārbaudes vēl notiek, tāpēc par to gaitu un tajās iesaistītajām personām,
kā arī pašvaldībām KNAB komentārus pašlaik nevar sniegt.
VK aģentūra LETA noskaidroja, ka revīzijā par pašvaldību budžetiem
konstatēts, ka 25 pašvaldības 2016. un 2017.gadā ir pieņēmušas vai lūgušas
ziedojumus, nesaņemot augstākas amatpersonas vai domes atļauju. Tāpat 20
pašvaldības ir pieņēmušas ziedojumus vismaz 152 004 eiro apmērā no komersantiem
un citām personām, ar kuriem iepriekš ir bijuši kādi darījumi un kuri nav
uzskatāmi par neiesaistītām trešajām personām.
Savukārt četras pašvaldības saņēmušas ziedojumus no neidentificējamām
personām vismaz 2810 eiro apmērā.
VK arī konstatējusi, ka Zilupes novada pašvaldība, atsaucoties uz personas
iesniegumu par nepieciešamu ziedojumu, pieņēmusi lēmumu par pašvaldības budžeta
līdzekļu ieplānošanu ziedošanai, tādējādi veicot nelikumīgu ziedojumu 500 eiro
apmērā grāmatas izdošanai.
Savukārt 2016. un 2017.gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība saskaņā ar
noslēgtiem ziedojumu līgumiem no dažādām juridiskām personām saņēma ziedojumus
248 850 eiro apmērā. Ziedojumu līgumos bija norādīts, ka ziedojums ir veikts
trešo personu vajadzībām vai mērķiem. Pēc ziedojuma saņemšanas pašvaldība tos
pārskaitīja līgumos norādītajiem saņēmējiem vismaz 248 850 eiro apmērā,
tādējādi pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
Tikmēr 2016. un 2017.gadā Liepājas pilsētas pašvaldība saskaņā ar
noslēgtiem ziedojumu līgumiem no komersantu saņēma ziedojumus 64 000 eiro
apmērā. Ziedojumu līgumos bija norādīts, ka ziedojumi ir veikti ar mērķi
atbalstīt Liepājas hokeja meistarības attīstību un izlietojami hokeja
attīstībai. Pēc 64 000 eiro ziedojuma saņemšanas pašvaldība periodiski veica tā
pārskaitījumus biedrībai “Hokeja klubs Liepāja”, tādējādi pārkāpjot
pašvaldībai noteiktos ierobežojumus.
VK arī konstatējusi, ka kāds Ikšķiles novada pašvaldības deputāts balsojis
par pašvaldības finansējuma piešķiršanu biedrībai, kurā ieņem valdes locekļa
amatu, kā arī saņem atlīdzību. Savukārt Zilupes novada pašvaldība nodevusi
biedrībai telpas bezatlīdzības lietošanā, lai gan nav pieņemts atbilstošs domes
lēmums un biedrībai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Savukārt kāds Rucavas novada pašvaldības deputāts balsojis par nekustamo
īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam, kurā ieņem algotu amatu
kā palīgstrādnieks. Nododot īpašumus bezatlīdzības lietošanā, pašvaldība līdz
revīzijas veikšanas brīdim nebija aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli, tā
rezultātā negūstot ieņēmumus vismaz 3593 eiro apmērā.
Tāpat kādas Rucavas novada pašvaldības aģentūras vadītāja, parakstot
patapinājuma līgumu, nodevusi biedrībai bezatlīdzības lietošanā telpas bez
atbilstoša domes lēmuma, vienlaikus esot šīs biedrības valdes locekle.
2015.gadā iestādes vadītāja arī noslēgusi telpu nomas līgumu ar uzņēmumu, kurā
ieņem algotu amatu, tā pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus.
Analizējot revīzijā iegūto informāciju par deputātiem, kuri neieņem algotu
amatu domē, VK noskaidrojusi, ka virknē pašvaldību, nosakot augstāku stundas
likmi, deputātiem aprēķināta lielāka mēneša atlīdzība nekā to pieļauj
Atlīdzības likums. Visi šie pārkāpumi notikuši 2017.gadā.
Tādi, piemēram, Grobiņas novada pašvaldībā deputātiem mēneša atlīdzība
aprēķināta kopumā par 18 265 eiro lielākā apmērā nekā to atļauj Atlīdzības
likums, Iecavas novada pašvaldībā – kopumā par 6066 eiro lielākā apmērā,
Ikšķiles novada pašvaldībā – par 23 501 eiro lielākā apmērā, Jelgavas pilsētas
pašvaldībā – par 43 957 eiro, Ogres novada pašvaldībā – par 8578 eiro, Olaines
novada pašvaldībā – par 20 006 eiro, Ventspils novada pašvaldībā – par 43 809
eiro, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldībā deputātiem atlīdzība ir aprēķināta
kopumā par 59 528 eiro lielākā apmērā nekā to atļauj likums.
Līdzīgi Rīgas domē, nosakot augstāku stundas likmi nekā to atļauj
Atlīdzības likums un to reizinot ar nostrādāto stundu skaitu, atlīdzība
deputātiem 2017.gadā aprēķināta kopumā par 124 951 eiro lielākā apmērā nekā to
atļauj likums.
Foto: no arhīva
