Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja
jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas –
“Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti.
Deputāti vairāk nekā trīs stundas
debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību,
piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs
Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un
deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos
pildīt.
“Saskaņa” Saeimas frakcijas
priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka
koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski,
savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, –
nožēlojama.
Savukārt K.Kariņš debatēs uzsvēra,
ka valdības partneri ir iemācījušies ieklausīties viens otrā,
vienojoties par kopīgiem mērķiem un kopīgu darbību. K.Kariņš
atzīmēja, ka viņš un jaunais Ministru kabinets nav revolucionāri,
bet gan būs evolucionāri, kas liks uzsvaru uz “sakārtotu
valsti”, tajā skaitā finanšu un tiesiskuma jomās, kā arī
attiecībā uz veselības un izglītības sistēmas reformām.
K.Kariņš akcentēja, ka, mācoties no
pagātnes kļūdām, topošā valdība vairāk ieklausīsies
opozīcijā, “kas nav opozīcija mūsu valstij, bet valdībai”.
Tāpēc valdību veidojošās partijas būs gatavas vērtēt
opozīcijas priekšlikumus pēc būtības, akcentēja politiķis.
Parlamentā pārstāvētajiem
politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb
109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais
valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas
1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku
pārstāvji – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP),
“Attīstībai/Par” (AP), “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei
un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “KPV LV”. JV
Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP – pa 13, bet JKP un
“KPV LV” – pa 16.
Taču “KPV LV” frakcija ir
iekšēji sašķēlusies un K.Kariņam nav visu šī spēka politiķu
atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par “koalīcijas
kodolu”, kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50
balsīm.Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo
valdību, kā arī lielākā Saeimas frakcija – “Saskaņa”,
kas sarunās par valdību netika iesaistīta.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā
arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars
Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs,
premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre
Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs
Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis
Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele.
Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībā pārstāvēs
kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars
Gerhards, bet “KPV LV” – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro,
iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona
Petraviča.
K.Kariņš ir trešais nominētais
premjera kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību.
K.Kariņa valdības galvenās darba
prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts
drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi
teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas
un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana,
obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības
konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma
paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Valdības darbs šo prioritāšu
īstenošanā tikšot balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar
tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.
Četri no jaunās valdības ministriem
strādāja arī iepriekšējā valdībā – Rinkēvičs, Reirs,
Gerhards un Melbārde. Reirs un Gerhards šajā valdībā gan
atbildēs par citām nozarēm. Kopumā no 14 valdības locekļiem
desmit bija ievēlēti 13.Saeimā, savukārt pats Kariņš un
Gerhards vēlēšanās nepiedalījās, bet Viņķele un Ģirģens
Saeimā netika ievēlēti.
Foto: Twitter.com
