Pacienti ir apmierināti ar ārstu speciālistu darbu, tomēr zemu vērtē šo
speciālistu pakalpojumu pieejamību, atklājies pētījumā par pacientu
apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Latvijā.
Pētījumā secināts, ka apmierinātība ar ārsta speciālista pakalpojumu kopumā
ir augstāka nekā apmierinātība ar ģimenes ārsta pakalpojumu, tomēr pētījums
uzrāda ļoti augstu respondentu īpatsvaru, kuri nav apmierināti ar pieejamību,
tostarp pakalpojuma gaidīšanas laiku no pieraksta brīža, apmeklējumu sev
izdevīgā laikā un sev vēlama ārsta apmeklējumu.
No 13 procentiem respondentu, kas norādīja, ka apmeklējuši privāti
apmaksātu ārstu speciālistu, visbiežāk jeb 85procentos gadījumu tas bija
noticis tieši valsts apmaksāta ārsta speciālista nepieejamības dēļ.
Pētījumā pausts, ka pakalpojuma pieejamības dēļ pacientiem radušās
veselības problēmas, piemēram, 14 procenti norādījuši, ka viņu veselība
pasliktinājusies vai drīzāk pasliktinājusies, līdz sagaidījuši pieņemšanu pie
ārsta, un visbiežāk tā noticis, gaidot onkologa, neirologa, dermatologa,
traumatologa un LOR jeb otolaringologa pakalpojumu.
Vienlaikus ārsta speciālista prakses organizācijas aspekti ir novērtēti
salīdzinoši augstu. Vienīgie izņēmumi ar augstākiem neapmierinātības rādītājiem
ir rindas pie ārsta kabineta un pieraksta kārtība, kas, pētnieku ieskatā,
iespējams, saistīti ne tikai ar pacientu plūsmas organizēšanu prakses vietā,
bet arī ar strukturālajiem faktoriem, tostarp garo gaidīšanas laiku līdz
apmeklējumam un īsu apmeklējumam atvēlēto laiku.
No īpaši jūtīgām iedzīvotāju grupām pētnieki izdala 18 līdz 24 gadus vecus
respondentus, kuri direiz biežāk ir neapmierināti ar ārsta speciālista sniegto
pakalpojumu, nekā 65-74 gadu vecie respondenti.
Tāpat pētījumā atklājies, ka, ja valsts finansētā pakalpojuma izmaksas
neapmierina vidēji 21 procentu respondentu, tad vairāk šādu respondentu ir
starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nepieciešamību atkārtoti vērties
pie ārsta, kas tādējādi kļūst par nozīmīgu šķērsli pakalpojuma pieejamībai.
Tikmēr lauku un nelielu pilsētu iedzīvotājiem 22-24 procentos gadījumu
grūtības sagādā ārsta speciālista ģeogrāfiskā pieejamība. Ārsta praksēs
personas ar veselības traucējumiem, kuri tām apgrūtina ikdienas dzīvi, divreiz
biežāk norāda, ka viņām ir ierobežota fiziska pieeja prakses vietai ēkā.
Pētnieki norāda, ka ārsta speciālista izvēlē būtisku lomu spēlē ģimenes
ārsta ieteikumi, bet salīdzinoši zema loma ir centralizēti sniegtajai Nacionālā
veselības dienesta (NVD) informācijai pa tālruni vai internetā, kas ļautu
samazināt gaidīšanas laiku, izvēloties ātrāk pieejamu ārstu. Tikai 36 procenti
respondentu atzīst, ka spēj sameklēt ātrāk pieejamo valsts finansēto
pakalpojumu.
Ārsti speciālisti, pēc pētījumā paustā, ir līderi, biežāk un detalizētāk
sniedzot medikamentu iedarbības skaidrojumu. Tikmēr uzlabojama informēšana par
medicīniskās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes iespējām – ja vidēji pieci
procenti respondentu norāda, ka šāds atbalsts viņiem būtu bijis vajadzīgs, bet
nav izrunāts, tad vecāka gadagājuma respondentu, onkologa un traumatologa
pacientu vidū neinformēto īpatsvars bijis augstāks, onkologa gadījuma pat
trīskārt augstāks nekā vidēji.
Pētnieki ārstiem speciālistiem un arī pakalpojuma organizētājiem iesaka
strādāt pie komunikācijas kvalitātes un apmeklējumam paredzētā laika
salāgošanas, jo šo aspektu balansēšana sniedz augstāku apmierinātības
vērtējumu.
Tāpat pētnieki norāda, ka ārsta speciālista pakalpojums labāk jāsaista ar
sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu un pēcaprūpi, nodrošinot
augstāku pakalpojuma nepārtrauktību.
Pētnieki aicina arī pievērst lielāku uzmanību jauniešiem 18-24 gadu vecumā,
jo šī grupa sāk veidot patstāvīgas zināšanas veselības aprūpes pakalpojumu
sistēmas izmantošanā. Lai arī tehnoloģiski izglītota, tā piedzīvo grūtības un
jūt zemāku apmierinātību tieši ar veselību saistīto specifisko zināšanu dēļ,
kas vecāka gadagājuma respondentiem šķitušas pašsaprotamas. Savukārt vecākiem
respondentiem apgrūtināta pieejamība tehnoloģiskajiem risinājumiem.
Pētījuma tapšanas laikā tika aptaujāti 3040 respondenti, kuri atbildēja uz
detalizētiem jautājumiem savās dzīvesvietās. Aptaujas tika veiktas pērn no
augusta līdz oktobrim.
Pēc Nacionālā veselības dienesta pasūtījuma pētnieku grupa noskaidrojusi
Latvijas iedzīvotāju, kuri pēdējā gada laikā Latvijā saņēmuši valsts apmaksātus
veselības aprūpes pakalpojumus, viedokli par sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Piemēram, pētījumā secināts, ka pacienti visaugstāk vērtē Neatliekamā
medicīniskā palīdzības dienesta mediķu un ārstu speciālistu sniegtos veselības
aprūpes pakalpojumus. Tāpat augsts vērtējums ir arī ģimenes ārstu darbam.
Vienlaikus arī secināts par nepieciešamajiem uzlabojumiem, piemēram,
plašāku informācijas pieejamību par veselības aprūpes pakalpojumiem un pacientu
tiesībām.
Foto: pixabay.com
