Pirmdien kādam trešā stāva dzīvokļa balkonam Jelgavā nokritušas margas, informē uzņēmumā SIA “Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde” (JNĪP). Nokritusi ir tikai norobežojošā konstrukcija, bet balkona plātne ir
palikusi neskarta. JNĪP ir norobežojusi bīstamo teritoriju un informējusi
dzīvokļa iedzīvotājus par aizliegumu lietot balkonu.
JNĪP skaidroja, ka liela daļa māju balkonu ir kļuvuši bīstami
ekspluatācijai. Uzņēmums šo māju dzīvokļu īpašniekiem ir piedāvājis pieņemt
lēmumu par nepieciešamajiem remontdarbiem.
Apsaimniekotājs iesaka dzīvokļu īpašniekiem nekavēties ar nepieciešamajiem
balkonu un lodžiju remontdarbiem un parūpēties par to tehnisko stāvokli, pirms
situācija kļūst bīstama. Lai to paveiktu, nepieciešams veikt konstrukciju
tehnisko apsekošanu. Savlaicīgi veicot nepieciešamos remontdarbus, iespējams
ietaupīt līdzekļus, kā arī uzlabot mājas tehnisko stāvokli un nodrošināt
iedzīvotāju drošību, uzsver JNĪP.
Jelgavā vairāku māju dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumus, un ir veikti
balkonu un lodžiju atjaunošanas darbi. Savukārt vienas mājas apsekošanā
konstatēts, ka visi tās balkoni ir kritiskā stāvoklī, tāpēc tie ir demontēti un
to vietā uzstādītas “franču tipa” aizsargmargas.
“Nereti arī iedzīvotāji paši veicina balkona tehniskā stāvokļa
pasliktināšanos. JNĪP atgādina, ka uz balkoniem un lodžijām aizliegts novietot
smagus priekšmetus un balkona dzelzsbetona pamatnes nedrīkst apklāt ar materiālu,
kas veicina mitruma uzkrāšanos. Kā arī aizliegts turēt uz tā jebkādus
priekšmetus, kas aizkavē ūdens novadi, piemēram, puķu kastes. Rezultātā tiek
bojāta balkona konstrukcija un veidojas metāla daļu korozija,” pauda
uzņēmumā.
Tuvāko gadu laikā jāatjauno teju visu padomju laikos
celto ēku balkoni, teikts pēc Ekonomikas ministrijas (EM)
pasūtījuma veiktajā pētījumā par sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti, ko veicis
uzņēmums SIA “CMB”.
Pētījuma ietvaros “CMB” apsekoja 1090 balkonu konstrukcijas
29 daudzdzīvokļu mājās. Konkrētāk tika apsekotas laika posmā no 1950.gada līdz
1991.gadam būvētās 316. un 318.sērijas daudzdzīvokļu mājas.
Pētījumā noskaidrots, ka vairums balkonu ir
sliktā stāvoklī, tiesa, lielākajai daļai balkonu –
316.sērijas mājām 96 procentos gadījumu un 318.sērijas mājām 85 procetos
gadījumu – konstatētās problēmas ir novēršamas, veicot remontdarbus esošajām balkonu konstrukcijām vai izstrādājot tipveida risinājumus balkonu konstrukciju atjaunošanai.
No apsekotajiem 316.sērijas māju balkoniem 418 gadījumos tika
konstatēti korozijas radīti bojājumi tērauda profiliem, bet 45 procentiem
balkonu bez pamatabojājumiem netika konstatēti papildus bojājumi.
Pētījuma autori ierosina 316.sērijas māju balkonu tērauda profilus
piecu gadu laikā attīrīt no korozijas un pārklāt ar aizsargpārklājumu, papildus
paredzot lietus ūdens novadīšanu no balkona. 51 procentam no
apsekotajiem balkoniem trīs gadu laikā nepieciešams veikt lokālus
remontdarbus, lai nepieļautu balkonu stāvokļa pasliktināšanos.
Savukārt trīs procentiem balkonu ir tādi bojājumi, kuru novēršanai
nepieciešami darbietilpīgi remontdarbi, gada laikā tos demontējot vai
pastiprinot, bet viens procents balkonu ir tik sliktā stāvoklī, ka būtu
jāpārtrauc to ekspluatēšana.
Pētījumā norādīts, ka 316.sērijas mājai viena balkona bojājumu
novēršanai nepieciešamās izmaksas aplēstas no 389 eiro par pamatbojājumu
novēršanu līdz par 3276 eiro par jauna balkona izbūvi.
Tāpat apsekoti 672 balkoni 318.sērijas daudzdzīvokļu mājās,
kur 17 procentos gadījumu netika konstatēti būtiski bojājumi vai tika
konstatēti nenozīmīgi bojājumi, kas būtu novēršami piecu gadu laikā. 68,4
procentiem balkonu trīs gadu laikā ir jāveic lokāli labojumi, 14,3
procentiem balkonu gada laikā jāveic apjomīgi remontdarbi, bet 0,3 procentu
balkonu ekspluatācija būtu jāpārtrauc.
318.sērijas mājai viena balkona bojājumu
novēršanai nepieciešamās izmaksas aplēstas sākot no 224 eiro par pamatbojājumu
novēršanu līdz par 3418 eiro par jauna balkona izbūvi.
Lai risinātu situāciju ar balkoniem, pētījuma
autori iesaka veikt izmaiņas regulējumā, respektīvi, Ministru kabineta
noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajām prasībām, tajos iekļaujot prasību par balkonu tehnisko apsekojumu, ko veiktu sertificēti
būvspeciālisti vai būvkomersanti, kā arī paredzot termiņus, kādos bojājumi
jānovērš.
Priekšlikums regulējuma izmaiņām paredz balkona atjaunošanas darbus veikt viena līdz piecu gadu
laikā atkarībā no bojājumu pakāpes.
Foto:
no zz.lv arhīva
