Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šodien deputāti
tiks iepazīstināti ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajiem priekšlikumiem
Kultūras centru likumprojektam, liecina komisijas darba kārtība.
Sakarā ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) iepriekš nosūtītu
vēstuli, ministrija izstrādājusi vairākus priekšlikumus izmaiņām likumprojekta
tekstā, tostarp pantos, kas noteiktu kultūras centru darbības tiesisko pamatu,
to reģistrāciju, akreditāciju un finansēšanu, kā arī valsts kompetenci kultūras
centru jomā.
Ministrija sagatavoto priekšlikumu ievadā norāda, ka kultūras centru
darbība ir vienīgā kultūras nozares joma, kurai pašlaik nav pilnvērtīga
tiesiskā regulējuma. KM arī jauna likuma nepieciešamību pamato ar Kultūras
institūciju likuma trešā panta otrajā daļa noteikto, ka kultūras institūciju
juridisko statusu un darbību regulē speciāli likumi.
Ministrijas atzinumā skaidrots, ka jauns likums ir visatbilstošākais
risinājums kultūras centru darbības un to pārvaldības pilnveidošanai Latvijā,
ar mērķi nodrošināt daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus,
sekmējot nacionālo un vietējo kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu un
pārmantošanu, kā arī veidojot labvēlīgu vidi jaunradei, sociālajai līdzdalībai
un mūžizglītības procesam.
Pagājušā gada 12.decembrī pēc plašām diskusijām Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas sēdē, Kultūras ministrijai tika uzdots
iesaistīties Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un Latvijas Kultūras
darbinieku biedrības kopīgi veidotā Kultūras centra likuma projekta izstrādē,
sniedzot savu izvērtējumu un satura precizējumus.
Iepriekšējā Saeima 2018. gada oktobrī konceptuāli atbalstīja jauna Kultūras
centru likuma projektu, kas nosaka kultūras centru statusu Latvijā, lai
nodrošinātu to darbības nepārtrauktību un attīstības iespējas.
Jaunā likuma projekts paredz arī ieviest kultūras centru brīvprātīgu
akreditāciju. Lai to saņemtu, kultūras centriem būs jāatbilst noteiktiem
kritērijiem. Plānots, ka akreditāciju izsniegs uz pieciem gadiem un par tās
kārtības izstrādi būs atbildīgs Ministru kabinets. Akreditētās iestādes varēs
saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus ar kultūras centru
attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai.
Pašlaik paredzēts, ka likums attieksies uz pašvaldību dibinātiem kultūras
centriem, kuri tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts un
pašvaldības. Latvijā ir 119 pašvaldības, ko veido 110 novadi un deviņas
republikas pilsētas, proti, Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils,
Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Pašvaldībās kopumā ir izveidoti un
darbojas 579 kultūras centri, norādīts likumprojekta anotācijā.
Foto: no arhīva
