Lai gan vairāk nekā puse jeb 56 procenti Latvijas iedzīvotāju šķiro
mājsaimniecības atkritumus un šim rādītājam
kopš 2011. gada ir tendence vienmērīgi pieaugt, joprojām liela daļa sabiedrības
atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri, liecina “Latvijas Zaļā punkta”
pētījums par Latvijas iedzīvotāju zaļas dzīvošanas paradumiem. Zemgale apsteidz pārējos Latvijas
reģionus vairākos rādītājos – zemgalieši ir visčaklākie atkritumu šķirotāji, to
dara 67 procenti aptaujāto, un arī visatbildīgāk izturas pret videi īpaši
bīstamiem atkritumiem, informē “Latvijas Zaļā punkta” preses sekretāre Daiga
Buča.
Kā vienu no
galvenajiem šķēršļiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kuri nešķiro
mājsaimniecības atkritumus, norāda nepietiekamu šķirošanas konteineru daudzumu savas dzīvesvietas tuvumā. To atzīst arī
teju puse jeb 48 procenti Zemgales iedzīvotāju, kuri nešķiro atkritumus.
Tiesa,
ikvienam iedzīvotājam ir iespēja vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības ar lūgumu nodrošināt
atkritumu šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā, un zemgalieši šādu
iespēju ir izmantojuši visaktīvāk – kopumā tie ir 16 procenti iedzīvotāju,
lielākoties sievietes vecumā no 45 līdz 54 gadiem ar augstiem ienākumiem, kuras
strādā publiskajā sektorā.
Otrs
populārākais iemesls, kāpēc cilvēki nešķiro atkritumus, ir ieradums izmest
visus atkritumus vienuviet. Kaut arī 62 procenti zemgaliešu atzīst, ka informācija par šķiroto atkritumu
apsaimniekošanu ir pietiekama un saprotama, nelāgajā paradumā izmest
visus atkritumus vienuviet zemgalieši uzrāda visaugstākos rādītājus Latvijā –
tajā atzinušies 41 procents to, kuri atkritumus nešķiro. Turklāt aptuveni trešā
daļa zemgaliešu, kuri atkritumus nešķiro, apšauba, ka sāktu to darīt arī pie
labākas infrastruktūras.
“Ņemot vērā
mūsdienu iespējas un
pieejamo informāciju, tendencei izmest visu vienuviet vajadzētu mazināties.
Diemžēl, izmetot visus atkritumus kopā, mēs nodarām būtisku kaitējumu videi.
Viena zemē nomesta pirkstiņbaterija rada augsnes piesārņojumu kvadrātmetra
platībā, kas saglabājas apmēram 100 gadus.
Bet nepareizi apsaimniekotas un dabā nonākušas
sadzīves elektroiekārtas, kas ikdienā ir cilvēka palīgs, izdala ievērojamu
daudzumu toksisku vielu, kas ar ūdeni, augu un dzīvnieku valsts produktiem
atgriežas pie cilvēka, tikai šoreiz jau kā uzturs. Turklāt cilvēki par zemu
novērtē atkritumu pārstrādi kā iespēju taupīt resursus, tāpēc visu atkritumu
izmešana vienuviet ir ne tikai bīstama, bet būtībā arī liek cilvēkam pašam sevi
un nākamās paaudzes apzagt,” skaidro “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars
Zakulis.
Saskaņā ar
aptaujas datiem tieši nolietotās baterijas zemgalieši apsaimnieko daudz rūpīgāk
nekā pārējie Latvijas iedzīvotāji: tikai 15 procenti respondentu tās izmet kopā
ar citiem atkritumiem, toties visvairāk – pieci procenti – ir tādu, kuri vecās
baterijas neizmet, bet glabā.
Jāņem vērā,
ka arī, ilgstoši glabājot izlietotās baterijas, tās sāk sadalīties un no tām
izdalās bīstamās vielas, tāpēc tās nevajadzētu ilgstoši uzglabāt, bet nodot
pārstrādei. Kopumā visaktīvāk zemgalieši šķiro stikla pudeles un burkas (90
procenti), bet visretāk, tikai 25 procentos gadījumu, nolietotās autoriepas,
kas tomēr ir ievērojami augstāks rādītājs nekā citviet Latvijā
(salīdzinājumam – Vidzemē tie ir 18 procenti, Rīgā – 15 procenti, Kurzemē
– 14 procenti, bet Latgalē tikai četri procenti). Zemgaliešiem svarīgāk nekā
citiem Latvijas iedzīvotājiem ir arī tas, lai atkritumu konteineri būtu
izvietoti lauku teritorijās – to atzīst 49 procenti (salīdzinājumam – tuvākie
sekotāji kurzemnieki to vēlas 40 procentos gadījumu).
Kā iespējamos
pamudinājumus sākt atkritumu šķirošanu līdzās labākai infrastruktūras
pieejamībai iedzīvotāji min bargāku sodu sistēmu (45 procenti), dažādas akcijas
specifisku atkritumu savākšanai (20 procenti) un biežāku talku rīkošanu (16
procenti).
“Latvijas
Zaļā punkta” pētījumu “Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?” 2018. gada oktobrī
veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18
līdz 74 gadiem.
Foto: publicitātes
