Nesagaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
jauno reģionālo reformu, Jelgavas un Tērvetes novadu pašvaldības jau ir sākušas
apspriest iespējamo apvienošanos nākotnē, šodien vēsta laikraksts
“Latvijas Avīze”.
Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) atbalstītu tuvināšanos
ar salīdzinoši nelielo Tērvetes novadu, ko Jelgavas domnieki sēdē plāno
apspriest jau šonedēļ.
“Mēs varētu būt pirmie, kas labprātīgi apvienojas. Ja to izlemsim
šogad, tad mūs neviens vairs neizkustinātu,” sacīja Z.Caune. Tērvetes
novada priekšsēdētāja Dace Reinika (ZZS) negribot steidzināt notikumus, bet
varot apstiprināt, ka ar kaimiņu pašvaldību ir notikušas sarunas par mājokļu
apsaimniekošanas funkcijas deleģēšanu Jelgavas novada komunālajam uzņēmumam, jo
Tērvete kā maza pašvaldība nevarot izveidot savu uzņēmumu.
Uz vaicāto, vai abi novadi kādreiz varētu arī apvienoties, D.Reinika
atbildēja, ka tādu iespēju nevarot izslēgt. Viņa apzinoties, ka reformas
turpināšanas gaitā Tērvetes novadu ar 3400 iedzīvotājiem gribēs kādam
pievienot. Jelgavas novads tai ir vistuvākais, jo abas ir lauku pašvaldības un
to centrā nav pilsētas, kurā varētu koncentrēties resursi. Tas nozīmē, ka
Jelgavas novadā notiek līdzsvarota visu tajā iekļauto teritoriju attīstība.
D.Reinika uzsvēra, ka Tērvetes novada vadība konsultēsies ar uzņēmējiem un
iedzīvotājiem, jo esot svarīgas viņu domas par pašvaldības nākotni.
“Vienošanās vēl nav notikusi, bet katrs savā mājā mēs kaut ko
domājam,” piebilda D.Reinika.
Ir vairākas funkcijas, piemēram, būvvalde, izglītības un bibliotēkas
pakalpojumi, kuras Tērvete deleģējusi Dobeles novadam. “Mums nav nekādu
pretenziju pret Dobeli, mūsu cilvēki uz turieni brauca un brauks, bet arī
Latvijas brīvvalsts laikā Tērvete bija Jelgavas apriņķī,” skaidroja D.Reinika.
Viņa minēja vairākas valsts iestādes, ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestu, kam
neesot filiāles ne Dobelē, ne Tērvetē.
Dobeles novada priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS) laikrakstam sacīja, ja
Tērvete izlems aiziet uz Jelgavas novadu, tad tā esot tās izvēle, bet,
viņaprāt, loģiski tas neesot, jo Jelgavas novadam neesot sava attīstības
centra.
Dobeles novads apvieno lielāko daļu bijušā rajona pagastu un reforma to
nebiedē, bet, ja kāds vēlēšoties pievienoties, tad tas būtu iespējams, teica A.Spridzāns.
Ar Jelgavas novadu Tērvetei ir arī kopīgas intereses tūrisma attīstībā.
“Uz Tērveti tūristi brauc caur mūsu pagastiem,” uzsvēra Z.Caune, kurš
atklāja, ka abu pašvaldību vadītāju tikšanās sākotnēji bijusi par komunālo
pakalpojumu nodrošināšanu Tērvetes novadā, “bet tad mēs aizrunājāmies līdz
tam, ka varētu arī apvienoties”, atzina Z.Caune. Viņš apgalvoja, ka visos
13 pagastos nauda tiek ieguldīta līdzīgi, kas ir iespējams, ja nav centra
pilsētas.
Jelgavas novadā ir gandrīz 24 000 iedzīvotāju, un tas spējot attīstīties
pats, “tāpēc mūs nevienam nevar piekabināt”, teica priekšsēdis.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību
nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūrai LETA gan pauda, ka novada deputāti par iespējamo
apvienošanos debatēs nevis šonedēļ, bet gan, iespējams, nākamnedēļ apvienotajā
komiteju sēdē. Arī Tērvetes novada domes deputātiem oficiālas debates nemaz nav
noritējušas.
“Jebkurā gadījumā Jelgavas novada un Tērvetes
novada apvienošanās ir vērtējama vienīgi kā pašvaldību iniciatīva, ko var
izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izstrādājot
reģionālās reformas nosacījumus un vērtējot kritērijus, pēc kuriem novadu
apvienošanās būs iespējama,” apgalvoja pašvaldības pārstāve.
Foto: no arhīva
