Šā
gada 7. maijā gaidāmas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektora
vēlēšanas, jo pašreizējās rektores Irinas Pilveres pirmais pilnvaru termiņš
tuvojas beigām, informē LLU pārstāve Lana Janmere.
LLU
rektora vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Paura stāsta, līdz 21. janvārim
LLU struktūrvienībām bija iespēja izvirzīt vēlēšanām rektora amata kandidātus
un uz šā gada vēlēšanām izvirzīts viens pretendents – profesore Irina Pilvere.
Tādējādi viņa pretendēs uz otro pilnvaru termiņu rektora amatā.
Ekonomikas
un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Irina Pilvere pirmo reizi
rektora amatā tika ievēlēta 2014. gada maijā, būdama šīs fakultātes dekāne.
Viņa ir 16. universitātes rektore un otrā sieviete, kurai uzticēts šis augstais
amats. Šobrīd I. Pilvere ir piekritusi vadīt universitāti arī turpmākos piecus
gadus un gatavo LLU attīstības programmu, piedāvājot savu redzējumu par
universitātes attīstību un kopīgi īstenojamajiem pasākumiem. Programma līdz 15.
martam jāiesniedz LLU rektora vēlēšanu komisijā.
Savukārt
17. aprīlī pulksten 15 LLU aulā plānota publiska diskusija un tikšanās ar
rektora amata kandidāti, dodot iespēju ikvienam uzdot sev interesējošos
jautājumus un iepazīties ar I.Pilveres piedāvāto LLU attīstības programmu.
LLU
rektora vēlēšanas organizē Rektora vēlēšanu komisija
10 cilvēku sastāvā, kuru LLU Senāts apstiprināja 2018. gada 10. oktobrī. Tās
priekšsēdētāja ir LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Līga Paura.
Nākamo rektoru maijā aizklātā balsošanā vēlēs LLU 10. sasaukuma Konvents, kurā
ir 240 pārstāvju no universitātes dažādām struktūrvienībām un studējošajiem.
No
1939. gada, kad Jelgavas pilī atklāja toreizējo Jelgavas Lauksaimniecības
akadēmiju, universitāti vadījuši 15 rektori – Pāvils Kvelde (1939-1940,
1941-1944), Pauls Galenieks (1940-1941), Jānis Ostrovs (1941), Maksis Eglītis
(1944), Jānis Peive (1944-1950), Amālija Cekuliņa (1950-1954), Jānis Vanags
(1954-1961), Pāvils Zariņš (1961-1966), Oļģerts Ozols (1966-1976), Kazimirs
Špoģis (1976-1980), Viktors Timofejevs (1980-1986), Imants Gronskis
(1986-1992), Voldemārs Strīķis (1992-2002), Pēteris Bušmanis (2002-2004) un
Juris Skujāns (2004-2014).
Foto: no LLU arhīva
