Jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem tiks piedāvāta
iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei,
šodien žurnālistiem stāstīja projekta “Skola 2030” vadītāja Zane
Oliņa.
Z.Oliņa pauda, ka, domājot par risinājumiem vidusskolas mācību satura
pilnveidei, ļoti rūpīgi izvērtēta citu valstu pieredze. Lielākajā daļā valstu
vidējā izglītības pakāpē skolēnam ir iespēja izvēlēties apgūstamos mācību
priekšmetus. Īpaši padziļināti pētīts Igaunijas un Somijas vidējās izglītības
modelis, kur skolēni aptuveni trešdaļu pavada, mācoties priekšmetus, kas tos
interesē vairāk. Tāpat mācību priekšmetu struktūrā ir ietverti arī obligātās
izvēles priekšmetu kursi. Izvērtēti arī Latvijā esošie izglītības modeļi.
Jaunajā mācību saturā iekļauts līdz šim Latvijā neīstenots princips –
iespēja skolēnam mācīties vairāk savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Tas
nozīmē, ka 60-70 procentus laika skolēni mācītos vispārīgu pamatu, bet 30 procentu
laika skolēni veltītu viņu interesēm atbilstošu mācību priekšmetu apguvei, to
darot padziļinātāk un vairāk, teica Z.Oliņa. Viņa pastāstīja, ka sasniedzamie
rezultāti izstrādāti trīs mācību satura apguves līmeņos: vispārīgais,
optimālais un augstākais.
Skolēni vidusskolā mācīsies kursus, kam būs noteikts sasniedzamo rezultātu
kopas. Saturs būs strukturēts septiņās mācību jomās, tās saglabājot no
pamatskolas. 10.-11.klasē skolēni mācīsies pamatkursus, lai visiem
vidusskolēniem būtu vispusīga izglītība. Skolēni mācīsies visu mācību jomu
pamatkursus. Apgūstot pamatkursus, vēlāk skolēniem būs iespēja izvēlēties
padziļinātos kursus atsevišķās jomās. Padziļinātajā kursā būs augstākā līmeņa
sasniedzamie rezultāti. Skolām tāpat būs iespēja piedāvāt dažādus specializētos
kursus, lai varētu par kādu lietu mācīties īpaši fokusēti.
Padziļināto kursu mērķis – patstāvīgi saskatīt likumsakarības, nostiprināt
caurviju prasmes, izzināt, kā rodas, uzkrājas, mainās zināšanas. Padziļināto
kursu nedēļā varēs apgūt sešas stundas, teica Z.Oliņa.
Skolas, izvērtējot savas stiprās puses, izveidos piedāvājumu skolēnu
izvēlei. Pirmais skolas lēmums būs, kuras padziļināto kursu kombinācijas
skolēniem tiks piedāvātas, izvēloties trīs padziļinātos kursus, dodot skolēniem
iespējas tālākai profesionālai virzībai. Skolām būs jāpiedāvā vismaz divi
izvēļu grozi. Skolai tāpat jāizvēlas specializētie kursi, vienlaikus izveidojot
arī stundu plānu trim gadiem, skaidroja Z.Oliņa.
Skolēna mācību plānu veidos pamatkursi katrā mācību jomā, vismaz trīs
padziļinātie pamatkursi, padziļinātais kurss “Pētniecības, jaunrades vai
sabiedriskā darba īstenošana” un specializētie kursi. Sports un veselība
būs visiem obligāti apgūstamais kurss optimālā līmenī.
Z.Oliņa skaidroja, ka skolas piedāvās padziļināto
kursu kombinācijas (izvēļu grozus). Piemēram, topošajam filologam, vēsturniekam
varētu piedāvāt padziļināti apgūt latviešu valodu un literatūru, vēsturi, kā
arī kultūru un mākslu. Tiem, kas nākotnē vēlētos strādāt kultūras, digitālā
dizaina vai mediju jomā, varētu piedāvāt augstākajā līmenī apgūt kultūru un
mākslu, dizainu un tehnoloģijas, kā arī svešvalodas. Skolēniem, kas savu
nākotni vēlētos saistīt ar politiku vai citām sociālajām zinātnēm, varētu
piedāvāt padziļināti mācīties sociālās zinātnes, ģeogrāfiju, un latviešu
valodu.
Fizikas un inženierzinātņu jomā ieinteresētajiem
skolēniem varētu piedāvāt padziļināti apgūt fiziku, matemātiku un sociālās
zinātnes, matemātikā un IKT ieinteresētajiem – matemātiku, programmēšanu un
svešvalodu, savukārt medicīnā, veterinārijā, farmācijā un uzturzinātnē
ieinteresētajiem – bioloģiju, ķīmiju un sociālās zinātnes augtākajā līmenī.
Jaunais saturs ļautu skolēniem izvēlēties skolas
piedāvāto kursu kombināciju. Rezultātā jaunieši pamatīgāk un dziļāk apgūs savām
nākotnes studijām un profesionālajai darbībai nozīmīgus mācību priekšmetus,
pauda Z.Oliņa. Viņa norādīja, ka skolēnu dziļāku izpratni un labākas prasmes
veicinās mazāka priekšmetu skaita apguve vienlaikus, vienam priekšmetam
nodrošinot vairāk stundu. Lielāku mācību motivācija, interešu apzināšanos
veicinās mērķtiecīga izvēle un specializācija, savukārt augstas prasības visās
jomās uzlabos kopējo absolventu sagatavotību.
Kā ziņots, Valsts izglītības satura centrs ir ierosinājis pārmaiņas
izglītībā Latvijā, lai vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos
pārskatītu mācību saturu un pieeju, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un
vada skolēnu mācīšanos ikdienā. Vidusskolas satura modelis ir trešais
izglītības posms, kuram tiek izstrādāts pilnveidots saturs un pieeja. Pērn
apstiprinātās Pirmsskolas vadlīnijas stāsies spēkā šā gada septembrī, savukārt
saskaņā ar Valsts pamatizglītības standartu skolas sāks strādāt no 2020.gada
septembra.
Foto: pixabay.com
