Saeima trešdien pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus
opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam.
Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34
deputāti. Budžetu atbalstīja koalīcijas deputāti, bet pret balsoja opozīcija,
kā arī “KPV LV” iekšējie opozicionāri – Linda Liepiņa, Karina Sprūde
un Didzis Šmits. Savukārt Janīna Jalinska (ZZS) balsojumā nepiedalījās.
Diskusijas par budžetu un 14 saistīto likumu
grozījumiem noritēja visu dienu – Saeimas sēde ilga aptuveni desmit stundas
kopā ar pārtraukumiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), uzrunājot
Saeimu, pauda, ka šis ir tehniskais budžets, ko lielā mērā sagatavoja
iepriekšējā valdība. Viņš pateicās deputātiem par darbu, uzsverot, ka visiem
rūp valsts attīstība – gan opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvjiem.
Jau no rītdienas politiķi ķersies klāt 2020.gada
budžeta sagatavošanai, un vēlmes esot ļoti plašas, bet iespējas visu īstenot –
ierobežotas. Kariņš mudināja deputātus domāt ilgtermiņā, jo attīstība notiekot
pakāpeniski. Tādēļ politiķiem jāieliek likumos pareizie pamati šis attīstības
veicināšanai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, norādīja premjers.
Koalīcijas politiķi jau iepriekš pauda, ka šis ir
tehniskais budžets, līdz ar to priekšlikumi, kas prasa papildu
izdevumus, atbalstu negūs.
Tomēr, vērtējot priekšlikumus budžetam, Saeimas
vairākums atbalstīja vairākas līdzekļu pārdales. Parlamentārieši atbalstīja
ierosinājumus par 5,5 miljonu eiro novirzīšanu šā
gada valsts budžetā no VAS “Latvijas Loto”
dividendēm un Latvijas Bankas peļņas, kas tiktu piešķirti pedagogu
algu palielinājumam pēc reformu veikšanas.
Deputāti arī vienojās novirzīt 169 952 eiro
Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai vēlētājiem iepriekšējā balsošanas dienās
būtu iespējams nobalsot jebkurā iecirknī. Šie līdzekļi pārdalīti no
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ietaupītajiem līdzekļiem.
Deputāti pārdalīja finansējumu 450 000 eiro apmērā,
lai nodrošinātu programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” īstenošanu.
Tāpat tika atbalstīts ierosinājums pārdalīt
Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai 213 500 eiro, kas iepriekš bija
paredzēti olimpiskajam centram “Ventspils”. Vēl no Ventspils
olimpiskā centra finansējuma 1,33 miljoni eiro pārdalīti olimpiskā centra
“Rēzekne” būvniecībai.
Deputāti atbalstīja arī ierosinājumu novirzīt ne
vairāk par 740 000 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai
nodrošinātu finansējumu “inovatīvas studiju programmas
informāciju un komunikāciju tehnoloģijas jomā”. Šie līdzekļi
rasti, pārdalot finansējumu IZM budžetā, kā arī no Ekonomikas
ministrijas un Aizsardzības ministrijas budžeta.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi
plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi
6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā
ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi
2,8 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad
plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums
2019.gadā prognozēts 3% apmērā.
2019.gada budžets ir saskaņots ar Eiropas Komisiju,
tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu
daudzām nozarēm, paziņojušas amatpersonas.
Šā gada budžets ir veidots, ar nelielām korekcijām
pildot līdz šim sāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas.
Tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts
piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem, skaidroja valdības pārstāvji.
Budžetā 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai
īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu
tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.
Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai 2%
apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.
Tāpat papildu trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt
sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo
iestāžu darbības nodrošināšanai.
Vienlaikus papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai
nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu
sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni eiro – tiesnešu un prokuroru atalgojuma
palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.
Vēl papildu 87,5 miljoni eiro paredzēti veselības
aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai.
Savukārt 10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt
pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam,
bet 5,4 miljoni eiro paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju
fonda.
Vēl 2,7 miljoni eiro paredzēti, lai no šā gada
1.jūlija varētu palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar
invaliditāti kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro tiks tērēts adopcijas
pabalsta ieviešanai, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošās sociālās aprūpes centru
darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts
drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 000 eiro,
savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paraolimpisko sportistu
gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā tiks
novirzīti 400 000 eiro.
Ēnu ekonomikas mazināšanai šogad plānots ieviest
papildu pasākumus, lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un
izložu pieejamību, noteiktu skaidras naudas aprites aizliegumu darījumos ar
nekustamo īpašumu, kā arī ieviestu avansa maksājumu komercpārvadājumos ar
vieglo automobili. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai
veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru
pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanas jomā.
Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts
ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu
lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par
vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt
uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri pārtraukuši mācības un strādā.
Foto: no arhīva
