Vai iedzīvotājiem ir pieņemams pēc Jelgavas
pašvaldības pasūtījuma izstrādātais ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) idejai,
kādā veidā nākotnē varētu tapt tilts, kas šķērsos Lielupi un Driksu pilsētas
ziemeļu daļā un savienos Loka maģistrāli Pārlielupē ar vēl neizbūvēto Atmodas
ielas pagarinājumu un Dobeles šoseju? Vai ir pietiekami skaidri definēti
nosacījumi, ar kādiem šis tilts varētu tikt būvēts? Jau pēc laikraksta
nodošanas drukāšanai Zemgales reģiona Kompetenču centrā vakar risinājās IVN
ziņojuma apspriešana.
Cenas
būvniecībā ir augušas
Kopš 2015. gada Jelgavas domes vadība ir aktīvi rosinājusi šo
projektu. Togad 1. decembrī notika idejas sākotnējā sabiedriskā apspriešana, un
pēc tam uzņēmums SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” ķērās pie
IVN, kas trīs gados ir tapis gatavs un nodots sabiedriskajai apspriešanai.
2016. gadā tika lēsts, ka iecerētais tilts varētu izmaksāt 32 miljonus eiro,
tagad jau izmaksas tiek kalkulētas ievērojami lielākas – no piecdesmit līdz pat
simt miljoniem eiro. Pašlaik šāda nauda Jelgavas pašvaldībai nav pieejama, ja
vien nenotiek kas brīnumains.
Tiesa, ar “brīnumainu” pilsētas attīstības vīziju (tajā
iekļāvās arī Ziemeļu tilta būvēšana) Jelgavas pašvaldības vadība nāca klajā
2016. gada Otro Ziemassvētku brīvdienā. Toreiz kopā ar vairākiem Ķīnas
uzņēmējiem Jelgavā ieradās uzņēmējs Juris Šabašovs un tika noslēgts nodomu
protokols par pusotra miljarda investīcijām, Jelgavas vecajā lidlaukā izbūvējot
multimodālu loģistikas centru ķīniešu preču tranzītam uz Rietumeiropu un
ziemeļvalstīm. Šo nodomu protokolu, kuram it kā nebija tālāku seku un par kuru
vēlāk, 2017. gada pašvaldību vēlēšanu diskusijās, pilsētas mērs Andris Rāviņš
taisnojās ar vārdiem: “Man solīja, un es solīju”, varētu nepieminēt. Tomēr IVN
ziņojumā atklājas, ka gluži bez pēdām ķīnieši nav aizgājuši. Proti, IVN
ziņojumā rakstīts, ka Ziemeļu tilts būtu svarīgs tādēļ, ka pašvaldība paredz,
ka bijušajā Jelgavas lidlaukā, kas atrodas uz ziemeļiem no plānotā tilta, tiks
attīstīta ne tikai rūpniecības, bet arī loģistikas zona.
Biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis
Āboliņš teic, ka ķīniešu loģistikas megaprojekta piesaukšana saistībā ar
Ziemeļu tiltu ir lieka un pat musinoša pilsētas attīstības redzējumā. Viņš piebilst,
ka Baltkrievijā pie Minskas jau ir tapis liels multimodāls loģistikas centrs,
par kuru paši baltkrievi nav priecīgi. Tur izveidojusies slēgta ķīniešu
pilsēta, kur vietējos darbā nepieņem. Nodokļi, ko par šo ekonomisko darbību
saņem Baltkrievija, nav pienācīgi,” stāsta J.Āboliņš.
Visu rakstu
varat izlasīt 11.aprīļa “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva
Pričiņa
