Tikai uzzīmējot jaunu pašvaldību karti, attīstību panākt nevar,
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto
novadu apvienošanos aģentūrai LETA komentēja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS).
Politiķis pauda viedokli, ka trešdien prezentētā
administratīvi teritoriālā reforma “nenozīmē neko”, un par to
nepieciešamas nopietnas diskusijas. “Kāds paņēmis zīmuli un kaut ko
uzzīmējis. Bet nav zināmi nekādi kritēriji. Vakar [vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs Juris] Pūce teica, ka kritēriji nosūtīti Latvijas
Pašvaldību savienībai, bet vēl vakarā to nav bijis. Ja reformas mērķis ir
valsts attīstība, ekonomiski stabilas pašvaldības, tad ar kartes uzzīmēšanu to
panākt nevar,” turpināja Rāviņš.
Pēc Jelgavas mēra domām, ministrijai būtu jāņem vērā
iedzīvotāju pārvietošanās.
“Ir jāskatās, kā cilvēki pārvietojas, ko dara.
Mums ir svarīgi, kā jūtas cilvēks, jo no tā atkarīgs, vai viņš brauks projām
vai paliks Latvijā,” skaidroja Rāviņš, piebilstot, ka ne VARAM, ne
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera reģionālajos pasākumos nav
piedāvājusi instrumentus, ar kuriem plānots panākt uzņēmējdarbības attīstību
reģionos un pašvaldību ekonomisko stabilitāti, un izskanējuši tikai lozungi.
Domes priekšsēdētājs atgādināja, ka pašvaldības jau
piedzīvojušas “jaunu karšu zīmēšanu”, un pašvaldības no ministrijas
gaida skaidras atbildes uz saviem jautājumiem.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību
skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas
pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un
3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši
šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu
vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt
Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
Foto: no arhīva
