Lai
paplašinātu māsu kompetenci un nodrošinātu plašākas darba iespējas, plānots
mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai. Paredzot 4 gadu pilna
laika klātienes studijas, mērķis ir nodrošināt, ka izglītības iestādes sagatavo
māsas, kuras ir tiesīgas pilnvērtīgi strādāt Latvijas veselības aprūpes
sistēmā. To paredz 11.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izskatītais
konceptuālais ziņojums par māsu profesijas turpmāko attīstību, informē
Veselības ministrija (VM).
Māsām,
kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir
centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu
sniegšanā. Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir
nepietiekams, bet pēdējo 10 gadu laikā reģistrētu strādājošu māsu skaits
sarucis aptuveni par 21 procentu. Vienlaikus nenotiek paaudžu nomaiņa māsas
profesijā. Latvijā ir reģistrētas 18882 māsas, taču tikai 8460 māsas strādā
māsas profesijā, turklāt pēc Latvijas Māsu asociācijas (LMA) aplēsēm aptuveni
40 procenti strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tajā pašā
laikā no 250 absolventiem gadā aptuveni tikai 60 māsas sāk darbu valsts un
pašvaldību ārstniecības iestādēs. Rezultātā šobrīd slimnīcās trūkst ap 1500
māsu.
Mūsdienās
māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences,
kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, spēju
patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti,
to novērtēt un analizēt.
Šobrīd
divpakāpju izglītības sistēma māsas kvalifikācijas iegūšanai ir nesamērīga un
rada slogu māsām, jo pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas
augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm. Sarežģīts un neelastīgs ir
arī pārkvalifikācijas process, kas neveicina māsas uzsākt un turpināt
profesionālo darbību veselības nozarē. Analizējot situāciju kopīgi ar LMA,
secināts, ka šobrīd gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti
profesijā ir nepieciešams uzlabot.
Patlaban,
absolvējot medicīnas koledžu, persona iegūst kvalifikāciju “māsa” un pēc tam
reģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā iegūst prakses tiesības strādāt
māsas profesijā. Bet, lai māsa patstāvīgi varētu strādāt ārstniecības iestādē
noteiktā profilā, piemēram, terapijā, ķirurģijā vai strādāt ģimenes ārsta
praksē, māsai ir papildus nepieciešams attiecīgās specialitātes sertifikāts.
Specialitātes
sertifikātu māsa iegūst pēc koledžas (3 gadu izglītība) vēl vienu gadu mācoties
augstskolā. Līdz ar to arī šobrīd kopējais apmācību ilgums ir 4 gadi, kad māsa
divreiz iestājas izglītības iestādē, divreiz raksta kvalifikācijas darbu un
divreiz absolvē. Papildus jāatzīmē, ja māsa šobrīd vēlas strādāt cita profila
nodaļā, viņai jāiegūst patstāvīgas prakses tiesības attiecīgajā specialitātē.
Tas nozīmē, ka ir nepieciešams vēl vienu gadu mācīties augstskolā pilna laika
studijās (atkal iestāšanās augstskolā, studijas, kvalifikācijas darba
izstrāde), ko praktizējošai māsai ir grūti īstenot.
Līdz
ar to VM saredz nepieciešamību jau māsas profesijas pamatizglītībā ietvert
padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram,
terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē. (Šobrīd tās apgūst
papildu vienu gadu mācoties augstskolā). Tas nozīmē, ka māsas kvalifikācija
tiktu īstenota tikai otrā līmeņa augstākā izglītības 4 gadu pilna laika studiju
programmā, līdz ar to nodrošinot profesijas pilnvērtību, viengabalainību un
mobilitāti darba tirgū.
Plānotās
izmaiņas nodrošinās, ka persona pēc māsas (vispārējās māsas) kvalifikācijas
iegūšanas un secīgi tam reģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā iegūst
prakses tiesības profesijā, kas turpmāk dos iespēju patstāvīgi strādāt
ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.
Reformas
rezultātā māsām būtu viens izglītības process – vienreiz iestājās, vienreiz
iesniedz dokumentus, vienreiz maksā par iestāšanos, vienreiz izstrādā
kvalifikācijas darbu. Tāpat būtu vienkāršota specializācijas iegūšana –
praktizējošās māsas neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības (māsu skolas,
koledžas, augstskolas) turpmāk nepieciešamās zināšanas specialitātē varētu
apgūt profesionālajā pilnveidē. Tas nozīmē, ka vairs nebūtu papildus jāmācās
augstskolā, lai iegūtu tiesības strādāt specialitātē. Tāpat vairs netiktu
piemērots sertifikācijas un resertifikācijas process, kā arī māsas varētu
vienkāršāk mainīt profilu, kurā strādā.
Māsām,
kuras šobrīd jau strādā veselības aprūpē, nebūs papildu zināšanas jāapgūst
augstskolā. Tāpat kā līdz šim gan reģistrētas, gan sertificētas māsas
pilnveidos savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības programmās. Līdz
ar to piecu gadu laikā iegūstot nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu,
māsa tiks pārreģistrēta kā vispārējās aprūpes māsa.
Ieguvēji
būtu arī ārsti, piemēram, ģimenes ārstu praksēs māsas ar nepieciešamajām
kompetencēm vairāk iesaistītos pacientu aprūpē, tādējādi atslogojot ģimenes
ārsta darbu. Savukārt pacientiem būtu pieejamāka, kvalitatīvāka un drošāka
aprūpe, jo ne tikai palielinātos māsu
skaits, bet augstāka būtu arī māsu kompetence.
Nākošais
solis līdz 2020.gada 31.decembrim ir veikt grozījumus normatīvajā regulējumā,
(reģistrs, kompetences), izstrādāt izglītības programmas un aktualizēt
augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Studijas pēc jaunās sistēmas
varētu tikt sāktas 2022./2023. studiju gadā.
Foto: CV
Market
