Skolu tīkla sakārtošanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus
minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas
pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā
ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu būt vismaz 400
skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina trīs paralēlklases
ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās vismaz 450 skolēniem,
nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē vajadzētu būt vidēji 25
skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā (10.-12.klase) būtu jānodrošina vismaz
150 skolēni, proti, 25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.
Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur minimālo
skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu apmērā – 25
skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360
skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt vidusskolas
posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20
skolēniem.
Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu skaits
sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām
sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm bez
atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno arī
pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam
vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā
vajadzētu būt vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.
Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās
robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības
iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs šajā grupā
būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem skolēniem vienā klasē. Arī
šādai sākumskolai būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālei bez
atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī
pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz 70
skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem. Savukārt vidusskolas
posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem, kas nozīmē, ka vienā klasē
būtu vidēji desmit skolēni.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aģentūrai LETA
skaidroja, ka minētie reģionu bloki un minimālie skolēnu skaita kritēriji
nodoti izvērtēšanai pašvaldībām, kas pirms tam IZM iesniedza savus redzējumus
par skolu tīkla attīstību.Viņa piebilda, ka IZM piedāvājums vēl var tikt precizēts, ņemot vērā
pašvaldību iesniegtos vērtējumus. Savu redzējumu par skolu tīklu IZM plāno
prezentēt maija vidū, savukārt jaunā kārtība stāties spēkā varētu 2020.gada
septembrī.
Foto: no arhīva
