Iepriekšējos septiņos gados sniegs Lieldienās kaut vietām valstī
bijis piecas reizes, Ziemassvētkos – četras reizes, liecina Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
2012., 2017. un 2018.gadā sniegs Latvijā bija gan
Lieldienās, gan Ziemassvētkos, savukārt 2013. un 2015.gadā Lieldienās bija
sniegs un Ziemassvētkos nebija. 2014.gadā Lieldienas pagāja bez sniega un
Ziemassvētki bija sniegoti, turpretī 2016.gadā bez sniega bija gan Lieldienas,
gan Ziemassvētki.
Pagājušajā gadā Pirmās Lieldienas bija 1.aprīlī,
Alūksnē kopš ziemas bija saglabājusies septiņus centimetrus bieza sniega sega,
bet Otrajās Lieldienās jau daudzviet valstī zemi klāja sniegs, vietām
Ziemeļkurzemē uzsniga vairāk nekā desmit centimetri sniega.
2013.gada Lieldienās Alūksnē sniega dziļums sasniedza
53 centimetrus, bet gaisa temperatūra Zosēnos Lielajā piektdienā, 29.martā,
noslīdēja līdz -14,5 grādiem. 1996.gadā Rēzeknē bija pat 59 centimetrus augsta
sniega kārta.
Vissiltākie svētki piedzīvoti 2000.gadā, kad Otrajās
Lieldienās, 24.aprīlī, Rīgā gaiss sakarsa līdz +27,9 grādiem, un tas ir arī
visas valsts aprīļa siltuma rekords. Pēdējo gadu siltākās Lieldienas bija
2014.gadā, kad termometra stabiņš pakāpās līdz nepilniem +25 grādiem.
Lielākais nokrišņu daudzums Lieldienās reģistrēts
2001.gadā Carnikavā, kur 13.-16.aprīlī tas sasniedza 42 milimetrus, un šajā
gadā teju visu valsti pārklāja sniegs, Kalnciemā pat 32 centimetru biezumā.
Stiprākās vēja brāzmas – 26 metri sekundē – Lieldienu
brīvdienās novērotas 1991.gadā Kolkā.
Pēdējos 30 gados piecas reizes Lieldienas bijušas
20.-25.aprīlī, un šajās Lieldienās nav snidzis. “Vēlās” Lieldienas
bijušas ne tikai siltākas, bet arī sausākas par svētkiem, kas atzīmēti marta
beigās vai aprīļa pirmajā pusē.
Šajās Lieldienu brīvdienās siltākais laiks gaidāms
pirmdien, kad gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +17..+20 grādiem, vien
dažviet piekrastē būs vēsāk. Brīvdienu turpinājumā pārsvarā gaidāms neliels
mākoņu daudzums, svētdien vietām būs īslaicīgi nokrišņi.
Foto: pixabay.com
