Turpmāk tiks īstenots īpašs atbalsts skolēnu ar
invaliditāti nodarbināšanai vasaras brīvlaikā, paredz vadībā apstiprinātie
grozījumi Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba
samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību. Līdz šim
nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā skolēnus iesaistīja pēc vienādiem
nosacījumiem, bet tādai mērķa grupai kā jauniešiem ar invaliditāti nav
labvēlīgāku iesaistes nosacījumu, kas motivētu darba devējus veidot darba
vietas skolēniem ar invaliditāti.
Labklājības ministrijā (LM) norādīja, ka pasākuma
īstenošanas nosacījumi neierobežo skolēnu ar invaliditāti iespējas piedalīties,
tomēr tajā pašā laikā arī papildus neveicina darba devēju izvēli par labu
skolēnu ar invaliditāti nodarbināšanai. LM skaidroja, ka atšķirībā no
subsidētās nodarbinātības pasākuma, kurā ar atbalsta instrumentiem tiek
veicināta bezdarbnieku ar invaliditāti iesaiste, paredzot lielāku atbalstu to
nodarbināšanai, skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā īpašs
atbalsts skolēnu ar invaliditāti nodarbināšanai šobrīd nav paredzēts.
Šī iemesla dēļ LM veikusi virkni izmaiņu, lai sniegtu
atbalstu skolēnu ar invaliditāti nodarbināšanā, tostarp, nodarbinot skolēnu ar
invaliditāti, darba vadītājs vienlaikus var vadīt darbu mazākam skolēnu
skaitam. Tāpat tiek paredzēta iespēja darba devējiem, kas nodarbina vai plāno
nodarbināt skolēnus ar invaliditāti, saņemt konsultācijas par izglītojamo ar
invaliditāti nodarbināšanu. Saskaņā ar izmaiņām, ja darba devējs nodarbina skolēnu
ar invaliditāti, dotāciju izglītojamā darba algai piešķir valstī noteiktās
minimālās mēneša darba algas apmērā, turklāt, ja darba vadītājs vada darbu
vismaz vienam skolēnam ar invaliditāti, dotāciju piešķir 60 procentu apmērā no
valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, attiecīgi par pārējo izglītojamo
darba vadīšanu – vienu desmito daļu no minimālās mēneša darba algas
apmērā.
Kā norādīja LM, ņemot vērā, ka darba vadītājs, kurš
vada darbu vismaz vienas skolēnam ar invaliditāti var vadīt darbu tikai pieciem
skolēniem, nepieciešams diferencēt arī dotācijas apmēru par darba vadīšanu
gadījumos, kad iesaista skolēnus ar invaliditāti. Ja darba devējs vada darbu
vienam skolēnam ar invaliditāti, dotāciju piešķir 60 procentu apmērā no valstī
noteiktās minimālās mēnešalgas. Par pārējiem četriem skolēniem, neatkarīgi no
tā, vai kāds no tiem ir skolēns ar invaliditāti, dotācijas apmērs ir viena
desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, tādējādi
nodrošinot, ka dotācija darba vadītajam var sasniegt minimālās mēneša darba
algas apmēru arī gadījumos, kad darba vadītājs vada darbu tikai pieciem
skolēniem.
LM informēja, ka saistībā ar lielo skolēnu interesi
par skolēnu nodarbinātības pasākumiem šogad plānots palielināt pasākumam
paredzēto finansējumu par 200 000 eiro, pārdalot finansējumu no citas budžeta
programmas. Finanšu pārdali plānots veikt, ņemot vērā zemo pašvaldību
aktivitāti, veidojot darba vietas pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie
darbi”. Pēc LM paustā, vidējās viena skolēna izmaksas par dalību
nodarbinātības pasākumā ir 238 eiro. Plānots, kas viena skolēna ar invaliditāti
vidējās izmaksas par dalību būs 645 eiro mēnesī. Papildus par piešķirto
finansējumu šogad papildus varētu iesaistīt līdz 300 skolēnu ar
invaliditāti.
Foto: no arhīva
