Izpildot uzraugošās iestādes – Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) izsludināto rīkojumu, Jelgavas novada pašvaldība
aptur iedzīvotāju aptauju viedokļu noskaidrošanā saistībā novada iespējamo
apvienošanu ar Jelgavas pilsētu, vienlaikus uzskatot, ka argumenti iedzīvotāju
aptaujas nolikuma apstrīdēšanā izgaismo ministrijas nevēlēšanos veidot
demokrātisku pieeju konceptuālos valsts attīstības jautājumos, tai skaitā
skaidri definējot, ka iedzīvotājiem nav lemttiesības viņiem stratēģiski
būtiskos jautājumos valsts perspektīvā, informē Jelgavas novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa.
VARAM gan rīkojumā atsaucas uz likuma “Par pašvaldībām” 5. pantu, uzsverot, ka
pašvaldībām galvenais funkcionēšanas mērķis ir tās iedzīvotāju interešu
nodrošināšana”, taču vienlaikus arī uzsver, ka “ne
likums “Par pašvaldībām”, ne arī citi
normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa
noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina
iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma
pieņemšanā.
Jelgavas
novada pašvaldība patiešām apzināti tiecas organizēt nevis socioloģisko
aptauju, kas sniedz tikai noteiktu anonīmu respondentu skaita viedokli kādā
jautājumā, bet gan Jelgavas novadā dzīvojošu un tajā sniegto pakalpojumu,
infrastruktūru izmantojošu iedzīvotāju balsojumu. Jelgavas novada pašvaldības
izstrādātais aptaujas nolikums paredz, ka ikviens Jelgavas novada iedzīvotājs –
kā pilsonis, tā nepilsonis ir aicināts atzīmēt savu “par” vai “pret” novada
apvienošanai ar pilsētu.
Jelgavas
novada pašvaldība vēlējās šajā iedzīvotāju aptaujā aptvert reālu (tātad ar
personas datiem apliecinātu) cilvēku brīvi paustu viedokli par viņu izvēli
attiecībā uz novada (lauku teritorijas) pievienošanu pilsētas teritorijai.
Attiecīgi, tieši šo aptaujas norises formu uzlūkojot kā apstrīdamu un pretlikumīgu,
ministrija savā argumentācijā to piemin kā “maldinošu iespaidu, ka Jelgavas
novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par administratīvi teritoriālo
reformu”.
Diemžēl,
pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot
vietējos referendumus, taču, lai ievērotu likuma “Par Pašvaldībām” 5. pantu,
citējot “pašvaldībām būtiskākā funkcija ir iedzīvotāju interešu nodrošināšana”,
Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka nav arī reglamentēta kārtība, kādā veidā
tā tieši noskaidro iedzīvotāju intereses. Pašvaldība norāda, ka pierādāmi
aptaujas rezultāti par iedzīvotāju viedokli ir vien tad, ja aptaujas norises
laikā aptaujas respondenti ir identificējami kā novada iedzīvotāji (tātad
persondati ir nepieciešami kā apliecinājums dalībai).
Savukārt
aizklāts balsojums garantē godīgas un atklātas atbildes paušanu neatkarīgi no
personas. Līdz ar to Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka aptaujas noslēgumā,
pat ja uzraugošā institūcija – VARAM neņemtu vērā iedzīvotāju vairākuma viedokli,
tai būtu pamatots rīcības nodoms nodrošināt savu
iedzīvotāju intereses.
Kā ziņots, Jelgavas novada pašvaldība bija nodomājusi
no šodienas – 7.maija līdz 21. maijam organizēt iedzīvotāju aptauju par
iespējamo Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu.
Jelgavas novada pašvaldība arvien apliecina, ka tā ne
reizi nav norādījusi, ka aptaujai būs
referenduma vai vēlēšanu spēks vai ka iedzīvotāju viedoklim būs galīgā
noregulējuma raksturs. Uzskatām, ka pašvaldībām ir pienākums ievērot demokrātijas
pamatnormas, nodrošinot saviem iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli ikvienā
pašvaldības nākotni izšķirošā vai ietekmējošā jautājumā, kāds pilnīgi noteikti
ir arī administratīvi teritoriālās reformas jautājums, uzsver Jelgavas novada
pašvaldība.
Ņemot
vērā to, ka pašvaldības paustais viedoklis reformas kontekstā ilgtermiņā
ietekmēs visus vietējos iedzīvotājus, loģisks solis pirms vienotas nostājas
paušanas – noskaidrot novadnieku domas. Iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties
valsts un pašvaldību darbībā, tāpēc pašvaldību vēlme komunicēt ar saviem iedzīvotājiem
ir pašsaprotama un nevar būt pretlikumīga.
Par
tālāko rīcību Jelgavas novada pašvaldība lems, tuvākajā laikā sasaucot domes
sēdi.
Foto: no arhīva
