Ministru kabinets vakar pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu.
Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, IZM ņēma
vērā vairākus kritērijus – teritoriālo, kvantitatīvos, nosakot minimālo skolēnu
skaitu klasē, kā arī kvalitatīvos, domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām
neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas,
ka ministriem nav bijusi iespēja iepazīties ar IZM ziņojumu, turklāt valdības
sēdes laikā daži ministri vēlējās iegūt atbildes uz sev interesējošiem
jautājumiem. Šādas bažas pauda arī sociālie partneri.
Valdība atbalstīja premjera priekšlikumu, ka IZM
dokuments tiek atbalstīts konceptuāli, bet par tajā ietvertajiem
priekšlikumiem, konkrētiem Ministru kabineta grozījumiem valdība diskutēs pēc
nedēļas vai divām.
Skolu tīkla sakārtošanai IZM
izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus
minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas,
kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga,
Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu
būt vismaz 400 skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu
jānodrošina trīs paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā.
Pamatskolā būtu jāmācās vismaz 450 skolēniem, nodrošinot divas
paralēlklases, bet katrā klasē vajadzētu būt vidēji 25 skolēniem. Savukārt
vidusskolas posmā (10.-12.klase) būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni,
proti, 25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.
Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības
centri. Tur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts
noteikt 300 bērnu apmērā – 25 skolēni klasē un divas
paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360 skolēniem ar
20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt
vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās
vismaz 20 skolēniem.
Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te
minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji
sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā
citas izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas, atbalsta
personāla, turklāt tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas.
Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam vajadzētu būt 80 ar vidēji
deviņiem skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā vajadzētu būt
vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.
Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas
Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai
izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs
šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji
pieciem skolēniem vienā klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas
kā citas izglītības iestādes filiālei bez atsevišķas
administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī
pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz
70 skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem.
Savukārt vidusskolas posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem,
kas nozīmē, ka vienā klasē būtu vidēji desmit skolēni.
No kopējā izglītības iestāžu skaita – 588 iestādēm –
vislielākais izglītības iestāžu skaits, kuras neatbilst IZM noteiktajiem
kritērijiem, ir vidusskolas – 176 no 279 jeb 63% no visām vidējām izglītības
iestādēm. No 250 pamatskolām izvirzītajiem kritērijiem neatbilst 137, bet to
sākumskolu skaits, kuras neatbilst piedāvātajiem kritērijiem, ir 24 no 50 jeb
48% no kopējā sākumskolu skaita.
Pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministre
Ilga Šuplinska žurnālistiem stāstīja, ka IZM līdz šā gada jūnijam izstrādās
nepieciešamos grozījumus Vidējās izglītības standartā un pedagogu darba
samaksas noteikumos. Augustā vai septembrī tiks piedāvāts lemt par kvalitātes
kritērijiem un izglītības likuma grozījumiem attiecībā uz minimālo audzināmo
skaitu klasē, bet gada beigās tiks piedāvāts risinājums, kādā veidā
izglītojamie tiks uzņemti programmās, kā arī tiks piedāvāti jauni kritēriji
ģimnāzijām.
Foto: no arhīva
