Personas
savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs
paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. To paredz ceturtdien,
16.maijā, Saeimā trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemtie grozījumi
likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā. Likuma
izmaiņas noteiks precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un
reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā, informē Saeimas Preses
dienests.
“Šis
ir solis uz priekšu, lai pilnveidotu orgānu transplantācijas sistēmu Latvijā,
jo šajā jomā mums joprojām ir kur tiekties salīdzinājumā ar Rietumvalstīm.
Īpaši svarīgi uzlabot iedzīvotāju zināšanas par iespēju izdarīt izvēli un
brīvprātīgi ziedot orgānus, kas var glābt dzīvību daudziem citiem,” iepriekš
norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājs Andris Skride.
Likums
paredz katrai pilngadīgai personai tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu
aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot
atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā. Šāda iespēja tiks
nodrošināta no 2021.gada 1.februāra.
Patlaban,
lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju
reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var
atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori.
Ja
informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut
izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs
pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa tuvākā klātesošā
piederīgā vai arī, sazinoties ar tuvākajiem piederīgajiem, ja viņi nav
klātesoši. Tuvāko piederīgo sniegto informāciju fiksēs donora medicīniskajos
dokumentos.
Ja
tuvāko piederīgo sniegtā informācija ir pretrunīga, tad mirušās personas
ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts.
Ja
informācija par personas gribu nav fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to
nevar sniegt tuvākie piederīgie, ir prezumējama mirušā cilvēka piekrišana pēc
nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus, nosaka likums.
Patlaban
Latvijas tiesiskais regulējums neparedz precīzu mehānismu, kā tuvākais
piederīgais var īstenot savas likumā noteiktās tiesības darīt zināmu mirušā
gribu, pirms tiek uzsāktas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā ķermeni.
Līdzīgi
persona atļauju pēc nāves veikt ķermeņa patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju)
varēs dot, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā.
Likuma
grozījumi paredz arī noteikt iespēju personai mainīt iepriekš izteikto gribu par
atļauju vai aizliegumu orgānu izmantošanai pēc nāves.
Savukārt
Veselības ministrijai paredzēts pienākums informēt sabiedrību par indivīda
tiesībām izteikt gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves un iespēju šajā
jautājumā izdarīt informētu izvēli.
Izmaiņas
likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu
izmantošanu medicīnā” nodrošina Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstību Eiropas
Padomes konvencijai par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību.
Foto: no arhīva
