Pedagogu darba samaksu reglamentējošos noteikumus Ministru
kabinets plāno grozīt līdz jūnija beigām.
Tas nozīmē, ka Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasība par pedagogu minimālās algas celšanu
tiks pildīta nevis, kā sākotnēji tika solīts, proti, maijā, bet gan mēnesi
vēlāk.
Šodien atkārtoti atgriežoties pie Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā informatīvā ziņojuma par skolu tīkla
sakārtošanu, valdība atbalstīja ministrijas piedāvāto kalendāro grafiku vairāku
tiesību aktu grozījumiem.
Līdz 30.jūnijam valdība apņēmusies izskatīt vairākus
Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka pedagogu darba samaksas minimālo
apmēru un tās piešķiršanas kārtību. Draudot ar streiku, LIZDA pieprasīja
valdībai pildīt iepriekš noteiktās saistības, secīgi paaugstinot pedagogu
minimālo algu par likmi. Tuvākais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas
grafika posms ir šī gada 1.septembris, minimālajai algai par likmi kāpjot par
40 eiro un sasniedzot 750 eiro.
Valdība šodien lēma, ka virknes normatīvo aktu
grozījumi plānoti arī turpmāk, taču ņemot vērā administratīvi teritoriālās
reformas norisi līdz 2021.gada 31.augustam.
Līdz vasaras beigām ministrija plāno valdībā iesniegt grozījumus
par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem.
Savukārt līdz 30.septembrim IZM apņēmusies valdībai iesniegt informatīvo
ziņojumu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā
pilnveidojot kvalitātes kritērijus vispārējā vidējā izglītībā.
Kontekstā ar skolu tīkla sakārtošanu un citām
izglītības nozarē sāktajām reformām valdība lēma, ka IZM līdz šī gada
30.jūnijam izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz arī noteikumi par valsts
vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un
izglītības programmu paraugiem. Līdz gada beigām valdībai būtu jāskata arī
deleģējums Izglītības likumā, kas ļautu noteikt minimālo skolēnu skaitu
izglītības iestādē.
Tāpat līdz 31.decembrim valdībai būs jālemj par
kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās,
speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un
atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
Kā ziņots, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā pieņēma
zināšanai IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu.
Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, IZM ņēma
vērā vairākus kritērijus – teritoriālo, kvantitatīvos, nosakot minimālo skolēnu
skaitu klasē, kā arī kvalitatīvos, domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām
neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.
Skolu tīkla sakārtošanai IZM izstrādājusi četrus
reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita
kritērijus.
Foto: no zz.lv arhīva
