Zemgales piļu un muižu seno parku
apsaimniekotāji, pašvaldību attīstības plānošanas un tūrisma
speciālisti no Bauskas, Elejas, Mazzalves, Jelgavas, Jēkabpils,
Kokneses, Krustpils, Rundāles, Vecauces un Vilces ar Latvijas –
Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Aizraujošs
ceļojums muižu parkos četros gadalaikos” atbalstu piedalījušies
mācību vizītē Ziemeļlietuvā, informē Zemgales Plānošanas
reģiona pārstāvis Juris Kālis.
Vizīti organizēja projekta vadošais
partneris – Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar
partneriem Lietuvas pusē – Rokišķu Reģionālo muzeju. Tuvākais
no maršrutā iekļautajiem objektiem bija Žagares Reģionālais
parks un muižas komplekss, kas ir spilgtākais klasicisma stila
būvniecības paraugs Lietuvā. Pēc vērienīgas pils fasādes un
telpu restaurācijas, apmeklētājiem tagad ir pieejams gaumīgs
Klientu apkalpošanas centrs un virkne interaktīvu ekspozīciju, kas
ļauj iepazīties ar muižas vēsturi, saimniecisko dzīvi un tās
tradīcijām, nozīmīgākajām kultūras un dabas vērtībām.
Objekta turpmākā attīstība, piesaistot Eiropas Savienības (ES)
fondu līdzekļus, saistāma ar parka labiekārtošanu, tuvinot tā
veidolu, savulaik arī Latvijā labi zināmā parku un ainavu
arhitekta, Georga Fridriha Kufalta izstrādātajam projektam. Taču
jau tagad parks un tā gleznieciskā apkaime spēj ieinteresēt
daudzus ceļotājus kā no Lietuvas, tā no Latvijas, sevišķi
gadskārtējā Ķiršu festivāla laikā. Tūrisma attīstībai
pierobežā vēl lielāku pienesumu sola Tērvetes – Augstkalnes
autoceļa remonts un veloceliņa izbūve.
Radvilišķu rajona pašvaldības
aprūpēts un tūrisma nozares attīstību rosinošs ir Burbišķu
muižas parks ar pilī izvietoto muzeju, kura darbības pamatā ir
pētījumi arheoloģijā, etnogrāfijā un vēsturē. Dažādu stilu
sajaukums muižas kompleksa arhitektūrā un parka izveidē nemazina
apmeklētāju sajūsmu par vietējās ainavas krāšņumu, daudzajiem
kanāliem, dīķiem un koka tiltiņiem, kā arī iespaidīgo tulpju
kolekciju, kas ik pavasari Tulpju svētku laikā ik dienu ļauj
uzņemt aptuveni 20 000 ekskursantu, arī no Latvijas. Apmeklējot
Baisogalos un Jonišķelis muižas kompleksu ar parku, varēja
pārliecināties, ka grūtāk senā parka kopšana un tā vēsturiskā
veidola atjaunošana vedas tur, kur būvēm ir viens īpašnieks vai
apsaimniekotājs, bet parkam – cits. Turklāt abos minētajos
parkos vēsturiskajās būvēs izmitinātas lopkopības profila
valsts zinātniskās institūcijas, kurām nepietiek līdzekļu
plašas teritorijas labiekārtošanai, bet ceļotāju piesaiste nav
viņu galvenās rūpes. Un tomēr, ar vietējās pašvaldības un
valdības atbalstu, tiek meklēti un arī atrasti risinājumi ES
fondu atbalstam resursus ietilpīgu projektu ieviešanai. Projekta
īstenošanu, piemēram, gaida Jonišķelis terasveidīgā meža
ainavu parka rekonstrukcijas projekts, kas paredz pameža tīrīšanu
un koku inventarizāciju, skatu laukumu, celiņu un tiltu izbūvi.
Jonišķelis ir Lietuvas vismazākā pilsētiņa ar mazliet vairāk
nekā 1000 iedzīvotājiem, bet minētajā parkā aug vairāk nekā
2000 ozolu un tikpat daudz liepu, kas neaprakstāmas izjūtas raisa
vasarā liepziedu laikā un rudens lapkritī.
Cits ievērības vērts piemērs
meklējams Ilzenbergas muižā, kuras pirmsākumi meklējami tālajā
1515.gadā un kas atrodas Rokišķu rajona Jodupes apdzīvotas vietas
tuvumā, tikai pāris kilometru attālumā no Lietuvas – Latvijas
robežas Sēlijas pusē. Minēto muižu un parku mūsdienās
apsaimnieko turīgs uzņēmējs, kurš, netaupot līdzekļus, muižai
atgriezis teju nemainīgo 19. gadsimta skaistumu, atjaunojot savulaik
nolaistās ēkas – zirgu stalli, klēti un kūti, kā arī
izveidojot bioloģisko saimniecību. Muižas apkaimes skaistākās
vietas jau iecienījuši vietējie un ārzemju tūristi, kuri te
atpūšas, staigājot pa vairāk kā trīs kilometru garajām takām,
kas ved caur uzposto 15 hektāru plašo angļu tipa parku ar
ūdenstilpēm, Lietuvas simtgadei veltītām skulptūrām,
labiekārtotiem ezera krastiem, augļu dārziem un simtgadīgu koku
aleju.
Latvijas – Lietuvas pārrobežu
sadarbības projekta ieviešana turpinās un pavisam drīz projekta
partneri no Rokišķiem, Pakrojas un Žagares plāno doties līdzīgā
mācību vizītē uz Zemgali, kur apmeklēs Bauskas, Gārsenes,
Elejas, Rundāles, Kokneses, Krustpils un Lielplatones piļu un muižu
parkus. Projekta ieviešana ilgs līdz 2020. gada februārim, un tā
kopējais finansējums ir 692 246, 79 eiro, no tiem ERAF finansējums
– 588 409,76 eiro.
Publicitātes foto
