Šodien Latvijā atzīmē Starptautisko
bērnu aizsardzības dienu, informē Labklājības ministrijas (LM)
pārstāvis Egils Zariņš.
Viņš norādīja, ka šīs dienas
aizsākumi meklējami 1925.gadā, kad Ženēvā norisinājās
Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950.gada šo dienu
lielā daļā pasaules valstu atzīmē 1.jūnijā, tostarp Latvijā.
Sagaidot Bērnu aizsardzības dienu,
labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) aicina patiesi
rūpēties par ikvienu bērnu. “Kad jaunā dzīvība nākusi
pasaulē, tā vienkārši jāmīl. Tāda ir pasaules kārtība. Nav
pieļaujams nekas, ārpus mīlestības ietvara. Ar bērnu nedrīkst
pelnīt naudu, viņu nedrīkst izmantot par ieroci politiskām cīņām,
bērns nedrīkst būt vardarbības objekts. Lai kas vai kādi būtu
bērna radītāji, mums, Latvijas sabiedrībai ir patiesi jāmīl
ikviens tās klāt pienācējs – jaundzimušais, veltot viņam
vislielāko uzmanību un patiesas rūpes,” pauda ministre.
LM atgādina, ka katra iedzīvotāja
pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību. Tāpēc
situācijās, kad konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, ir
pienākums ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību
aizsardzības institūcijai.
Ministrija atgādina, ka bērniem arī
ir iespējams bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības
tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju par bērnus
interesējošajiem jautājumiem.
Kā skaidroja ANO Bērnu fonds (UNICEF),
bērni ir ar tādām pašām vispārējām cilvēka tiesības
apveltītas personas kā pieaugušie. Fondā uzsvēra – tikai bērniem
papildu šīm vispārējām cilvēka tiesībām ir piekritīgas arī
noteikta veida speciālas tiesības, aizsargājot īpašas tikai
bērniem raksturīgas vajadzības. Tomēr, kā atzīmēja UNICEF, lai
gan bērniem ir paredzētas īpašas tiesības, bērni nav uzskatāmi
par vecāku īpašumu un nav uzlūkojami kā nevarīgas, žēlsirdības
dāvanas gaidošas lietas.
UNICEF norādīja, ka bērniem nākas
paļauties uz pieaugušo rūpēm un gādību, kāda bērniem
nepieciešama, lai tie izaugtu par patstāvīgām personībām.
Bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā
personības, jāaug ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes
gaisotnē. Valstij un pašvaldībai ir pienākums visādos veidos
palīdzēt ģimenei rūpēties un gādāt par bērnam labvēlīgiem
apstākļiem, palīdzēt ģimenei novērst radušās krīzes
situācijas, piesaistīt nepieciešamos resursus,” pauda
organizācijā.
LM tikmēr uzsvēra, ka, pēc pētījumos
paustā, bērnībā gūtās pieredzes būtiski ietekmē bērnu tālāko
attīstību. Tiek arī atzīmēts, ka bērnībā nospraustais
attīstības virziens nosaka to, kādu ieguldījumu sabiedrībā vai,
tieši otrādi, izmaksas sabiedrībai bērns savā dzīves ceļā
radīs.
Šī iemesla dēļ, LM ieskatā,
izšķiroši svarīgi, lai valsts ikvienam bērnam radītu augšanai
un attīstībai vislabākos apstākļus, aktīvi, krīzes situācijas
apsteidzoši, iesaistoties un palīdzot tām ģimenēm, kam šāda
palīdzība nepieciešama bērna audzināšanā.
Šogad ANO Bērnu tiesību konvencijai
apritēs trīsdesmitā gadadiena kopš tās pieņemšanas ANO
Ģenerālajā asamblejā 1989.gada 20.novembrī. Konvencija ir
starptautisks cilvēka tiesību dokuments, kurā nostiprinātas
tiesības, kuras bērniem ir jānodrošina, lai tie varētu
pilnvērtīgi attīstīties.
Foto: no arhīva
