Pasaules Dabas fonds (PDF) kopā ar
citām Latvijas vides organizācijām aicina valdību nepieņemt
grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas to ieskatā
būtiski apdraud daudzveidību mežos, liecina informācija PDF
mājaslapā pēc vakar notikušās Zemkopības ministrijas (ZM) Mežu
konsultatīvās padomes sēdes.
“ZM Mežu konsultatīvajā padomē
lika priekšā grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri
ir balstīti tikai un vienīgi mežu nozares saimnieciskos apsvērumos
un dabas daudzveidību mežos apdraud vēl vairāk. Grozījumi paredz
samazināt pieļaujamo koku ciršanu caurmēru, tas nozīmē – atļaut
cirst jaunākus un tievākus kokus,” norāda PDF.
PDF pārstāvji arī informē, ka,
neraugoties uz vides organizāciju iebildēm, grozījumi noteikumos
par koku ciršanu mežā pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā
nosūtīti starpinstitūciju saskaņošanai, kam ir dotas tikai
piecas darba dienas.
“Vides organizācijas nevar atbalstīt
šādu noteikumu virzību un aicina valdību ņemt vērā, ka vēl
liberālāka pieeja mežu ciršanai būs pretrunā gan ar centieniem
saglabāt dabas daudzveidību, gan iespējām mežiem piesaistīt
siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Tāpēc aicinām ikvienu, kam
rūp Latvijas mežu ilgtspēja un no tiesas zaļa Latvija, aktīvi
iesaistīties un paust savu viedokli, rakstot vēstules zemkopības
ministram Kasparam Gerhardam un valdības vadītājam Krišjānim
Kariņam. Pilsoniskums ir darbības vārds,” uzsver vides
organizācijās.
Dabas aizstāvji arī norāda, ka
nozares pārstāvji Mežu konsultatīvajā padomē iepazīstināja ar
mežu nozares stratēģiju un prezentēja datus, kas liecina, ka
nozare attīstās pēc optimistiskākā iespējamā scenārija. Tāpēc
nav saprotami argumenti par to, ka “strauji nepieciešams
stiprināt mežu nozares konkurētspēju, kam nepieciešami
piedāvātie grozījumi”.
ZM Meža departamentā apstiprināja, ka
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors Dagnis
Dubrovskis vakar sēdē iepazīstināja ar redzējumu par meža
apsaimniekošanas regulējuma ietekmi uz ekonomiskās brīvības
indeksu un meža vērtību Latvijā. Tikmēr ZM prezentēja
izstrādātos priekšlikumus meža apsaimniekošanu regulējošo
normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai kopējai meža nozares
konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai, kuri rosināja
plašas debates un dažādu viedokļu apmaiņu.
ZM Meža konsultatīvās padomes sēdē
arī esot informējusi par Meža un saistīto nozaru attīstības
pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanu – politikas un
darbības rezultātiem, atzinīgi novērtējot vairākus veiksmīgi
sasniegtus rezultātus, kā arī norādot vēl īstenojamos.
Tikmēr Latvijas Kokrūpniecības
federācija saskaņā ar ZM norādīto sēdē prezentēja Meža
nozares stratēģiju, kurā tika akcentēta nozares nozīme valsts
attīstībā, jo īpaši reģionos, stratēģiskie mērķi un rīcības
virzieni to sasniegšanai.
Sēdē tika atbalstīts PDF, Latvijas
Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības rosinājums
aktualizēt diskusiju par kompensācijām par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem meža īpašniekiem.
Grozījumi noteikumos “Par koku
ciršanu mežā”, par kuriem plašākas diskusijas bija 2017.gadā,
paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt
galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus
kokus. Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz
arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās
priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi
iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu
vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija
aizaug ar krūmājiem. Tikmēr uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras
un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas
saimnieciskās darbības joslā attiektos tādi paši aprobežojumi,
kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
Foto: no arhīva
