Izglītības nozares reformu trūkuma
dēļ Finanšu ministrija (FM) pagaidām nesaskaņo Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus par pedagogu
minimālās algas celšanu.
Kā aģentūra LETA noskaidroja FM, ir
saņemts IZM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu “Pedagogu
darba samaksas noteikumi” grozījumu projekts, par ko sniegts
atzinums.
FM skaidroja, ka IZM grozījumu
anotācijā nav sniegusi skaidrojumu par veiktām reformām nozarē,
bet tikai prasot piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no
valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu
īstenošanai. Grozījumu anotācijā IZM minējusi trīs dokumentus:
pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, Izglītības
attīstības pamatnostādnes, kā arī valdības Rīcības plānu. Kā
norādīja FM, neviens no šiem dokumentiem neatspoguļo paveiktās
vai apstiprinātās nozares reformas.
Virzot noteikumu grozījumus un
pretendējot uz valsts budžeta līdzekļiem, jābūt paveiktām
reformām, kā arī skaidri novērtētai to fiskālajai ietekmei un
citiem apstākļiem. Ņemot vērā, ka valsts budžetā paredzētie
līdzekļi iezīmēti konkrētam mērķim, to pieprasīšanai ir
vajadzīgs atbilstošs pamatojums, skaidroja FM, uzsverot, ka
nedrīkst vienkārši pieprasīt minētā avota līdzekļus pedagogu
algām.
Ja IZM izstrādātā noteikumu anotācija
ir vienkārši neprecīza, ministrijai tā jāpārstrādā un
jāiesniedz atkārtoti, izklāstot līdz šim paveikto, jo patlaban,
kā skaidroja FM, no iesniegtajiem dokumentiem padarītais nav
nolasāms, kā rezultātā nav arī rodams pamatojums līdzekļu
piešķiršanai. Savukārt gadījumā, ja IZM nav veikusi
nepieciešamās reformas pirms līdzekļu pieprasīšanas algu
celšanai, tās ir jāveic.
“Izskatās, ka pati reforma
izpalika, bet IZM tikai piestādīja rēķinu par papildu
finansējumu. Papildu finansējums saskaņā ar Valsts budžeta
likumu var tikt piešķirts, ja IZM veikusi valsts nozīmes reformas.
Gadījumā, ja darbi jau ir paveikti, tad tikai jāpapildina
anotācija. Ja darbi vēl nav paveikti, tad kolēģi ir pasteigušies
ar atalgojuma palielināšanu, neveicot reformas. Jāuzsver, ka,
paveicot valsts nozīmes reformas, nebūs pamata nepaaugstināt
atalgojumu skolotājiem ,” norādīja FM.
IZM saskaņošanai maija beigās
iesniedza grozījumos noteikumos par pedagogu darba samaksu, paredzot
celt pedagogu minimālo darba samaksu līdz 750 eiro par likmi. Lai
2019.gadā nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas
likmes, sākot ar 2019.gada 1.septembri, IZM paredzējusi, ka FM no
valsts budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes
procesā pārdalāmais finansējums” rezervētā finansējuma
piešķirs 7,07 miljonus eiro, savukārt finansējumu 1,126 miljonu
eiro apmērā IZM piešķirs, veicot pārdali savā budžetā.
Pedagogu darba samaksas celšanas
jautājums ir licis Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrībai (LIZDA) lemt par pedagogu streiku. Paredzēts, ka
noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikumiem būtu jābūt
grozītiem jūnijā. Ja tas nebūs paveikts, notiks pedagogu
beztermiņa streiks, ko LIZDA plāno organizēt septembra sākumā.
Foto: no arhīva
