Patlaban ir apdraudēta to pašvaldību
projektu īstenošana, kuru realizācijai nav iespējams piesaistīt
Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, piemēram, bērnudārzu
celtniecība, jo kopējais valsts finansējuma apjoms pašvaldību
aizņēmumiem jau ir izsmelts.
Par to pēc tikšanās ar finanšu
ministru Jāni Reiru (JV) aģentūru LETA informēja Latvijas Lielo
pilsētu asociācija (LLPA).
Piektdien, tiekoties ar finanšu
ministru, LLPA pārstāvji klātienē saņēmuši apliecinājumu, ka
arī turpmāk pašvaldības var rēķināties ar Finanšu ministrijas
(FM) akceptu aizņēmumiem ES fondu finansētu projektu attiecināmo
izmaksu segšanai. Tai pašā laikā šobrīd ir apdraudēta to
projektu īstenošana, kuru realizācijai nav iespējams piesaistīt
ES fondu finansējumu, piemēram, bērnudārzu celtniecība.
Lai arī šī gada aizņemšanās limits
katrai pilsētai nav sasniegts, kopējais valsts finansējuma apjoms
pašvaldību aizņēmumiem jau ir izsmelts. Tāpēc pilsētu
vadītājiem bija bažas, ka pastāv risks, ka pašvaldības var
nesaņemt FM akceptu Valsts kases aizdevumam, apdraudot ES fondu
finansētu projektu realizāciju. Kliedējot LLPA biedru bažas,
Reirs apliecinājis, ka arī turpmāk FM akceptēs aizņēmumus ES
fondu finansētu projektu attiecināmo izmaksu segšanai.
LLPA apkopotie dati liecina, ka tuvāko
gadu laikā pieaugs pilsētu plānotie aizņēmumu pieteikumi ES
fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto
projektu īstenošanai. Ja 2019.gadā to apjoms ir 44,11 miljoni
eiro, tad 2020.gadā tas pieaugs līdz 135,39 miljoniem eiro, bet
2021.gadā tie būs 139,42 miljoni eiro.
LLPA prezidents Andris Rāviņš (ZZS)
norāda, ka, domājot par nākamo ES fondu plānošanas periodu, jau
šobrīd ir svarīgi apzināt, kādas būs aizņemšanās iespējas
un nosacījumi arī tuvākajos gados. Tas ļautu pašvaldībām
izvērtēt projektu tālāku īstenošanu un nepieciešamības
gadījumā atteikties no atsevišķu projektu realizācijas.
“Šobrīd daudzas pašvaldības ir
ķīlnieku lomā, jo, paļaujoties uz to, ka projektu finansēšanai
varēs piesaistīt valsts budžeta aizņēmumus, daudzi projekti ir
iesākti un atrodas dažādās īstenošanas stadijās. Nesaņemot
finansējumu, pašvaldībām būs grūtības tos realizēt,”
uzskata Rāviņš.
LLPA uzskata, ka šobrīd ir būtiski
saglabāt iespēju saņemt valsts aizdevumu ne vien ES projektu
attiecināmajām izmaksām, bet arī neattiecināmajām izmaksām,
kas nepieciešamas projektu rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Atsevišķās pašvaldībās neattiecināmo izmaksu apjoms ir
ievērojams.
Tāpat LLPA ieskatā nav atbalstāma arī
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un
Izglītības un zinātnes ministrijas komisijas nostāja attiecībā
uz aizņēmumiem izglītības iestāžu remontdarbiem. Šobrīd ES
projektu ietvaros tiek atbalstīti būvdarbi, ja ēka ir avārijas
stāvoklī. Taču, ja pašvaldība ēkas ir uzturējusi labā
kārtībā, tā nevar saņemt aizņēmumu plānotajiem kapitālajiem
remontdarbiem. Netiek vērtētas arī bērnu skaita prognozes,
izmaksu efektivitāte un nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu
pakalpojumu, norāda LLPA.
Asociācijas biedri arī norāda uz
sarežģīto un laikietilpīgo aizņēmumu piešķiršanas procedūru,
kā rezultātā laika posms no iepirkuma procedūras pabeigšanas
līdz finansējuma saņemšanai un reālai būvdarbu uzsākšanai var
sevī ietvert pat vienu būvniecības sezonu, jo īpaši ievērojot
to, ka atsevišķos objektos darbu veikšana ir iespējama tikai
vasaras sezonā.
LLPA dibināta 2001.gada 23.augustā,
lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un
kultūras jomā starp Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA
biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils,
Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un
Jēkabpils.
Foto: no arhīva
