Latvijas iedzīvotāji pagājušajā
gadā devās 2,2 miljonos ārvalstu braucienu, kas ir par 5,8% vairāk
nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes
dati.
Ārvalstu braucienos Latvijas
iedzīvotāji 2018.gadā iztērēja kopumā 563,8 miljonus eiro, kas
ir par 0,3% mazāk nekā 2017.gadā.
Tostarp Latvijas iedzīvotāji pērn
devās 0,8 miljonos vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par
2,2% vairāk nekā 2017.gadā, bet iedzīvotāju izdevumi šajos
braucienos samazinājās par 2,9% un veidoja 42,4 miljonus eiro.
Vidējie viena brauciena izdevumi samazinājās par 2,7 eiro un bija
52,5 eiro.
Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas
braucienā apmeklēja Lietuvu (79,4%) un Igauniju (15,4%).
Tāpat pērn iedzīvotāji devās 1,4
miljonos vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, kas ir par 8,1%
vairāk nekā gadu iepriekš. Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm
kopējie izdevumi 2018.gadā bija 521,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1%
mazāk nekā 2017.gadā.
Populārākie ārvalstu vairākdienu
braucienu galamērķi 2018.gadā bija kaimiņvalstis – Igaunija
(15,1%), Lietuva (11,5%) un Krievija (8,6%). Vēl Latvijas
iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (7,3%), Vāciju (5,8%) un
Apvienoto Karalisti (5,2%).
Pēc statistikas pārvaldē vēstītā,
46,1% ārvalstu vairākdienu braucienos devās ar lidmašīnu, 34% –
ar vieglo automašīnu vai motociklu, 11% – ar autobusu, bet 7,2% –
ar ūdens transportu. Pavisam 66,8% braucienu bija nepieciešama
transporta rezervācija, no kuriem 59,7% rezervēja vai apmaksāja
pie pakalpojumu sniedzēja, bet 19,7% – pie tūrisma operatoriem vai
aģentiem.
Biežākie braucienu iemesli uz
ārvalstīm kopš 2012.gada ir atpūta, 2018.gadā veidojot 60,4%, kā
arī radu un draugu apciemojumi (23,3%).
Visvairāk jeb 36,7% no izdevumiem pērn
ārvalstu braucienos tērēti transportam, 27,2% – naktsmītnēm,
13,4% – ēdināšanas pakalpojumiem, 6,4% – izklaides un kultūras
aktivitātēm, bet 16,3% – citiem izdevumiem. Vidējie vairākdienu
ārvalstu brauciena izdevumi pērn bija 381 eiro, samazinoties par
31,6 eiro salīdzinājumā ar 2017.gadu. Vidējie izdevumi diennaktī
bija 71,3 eiro, kas ir par 5,1 eiro mazāk. Lielākie izdevumi
diennaktī (101 eiro) bija braucienos ar nakšņošanu viesnīcā,
kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie (38,8
eiro), apmetoties citās privātās naktsmītnēs.
Ārvalstu braucienos 2018.gadā pavadīti
7,3 miljoni nakšu, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tostarp 67,2% braucienos nakšņošanai izmantoja maksas jeb īrētas
naktsmītnes, no kurām 22,3% rezervētas vai apmaksātas pie tūrisma
operatoriem vai aģentiem, bet 52,1% rezervētas patstāvīgi.
Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 5,3 naktis. Īsāks
brauciena laiks pavadīts maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 4,4
naktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7,3
naktis.
Visvairāk ārvalstu vairākdienu
braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes
(51,9%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (23,1%),
augstāko izglītību ieguvušie (54,2%) un nodarbinātie (79,2%).
Seniori no 65 gadu vecuma devās 0,1
miljonā jeb 7,8% ārvalstu braucienu un vienā ceļojumā pavadīja
vidēji 7,3 diennaktis, kas ir par divām diennaktīm ilgāk nekā
vidēji, un braucienā iztērēja 345,7 eiro, kas ir par 35 eiro
mazāk par vidējo rādītāju 381 eiro. Diennaktī viņi tērēja
vidēji 47,3 eiro (vidējais 71,3 eiro).
Savukārt jaunieši jeb iedzīvotāji
vecumā no 15 līdz 24 gadiem devās 0,2 miljonos jeb 13,4% ārvalstu
braucienu un vienā ceļojumā pavadīja vidēji piecas diennaktis,
kas ir par 0,3 diennaktīm mazāk nekā vidēji, Jaunieši braucienā
iztērēja vidēji 335,2 eiro, kas ir par 45,8 eiro mazāk nekā
vidēji tērētais 381 eiro. Diennaktī jaunieši tērēja vidēji
66,5 eiro (vidējais 71,3 eiro).
Foto: no arhīva
