Kaut arī kopējais laulību skaits pērn salīdzinājumā ar 2017.gadu
samazinājās par 0,7 procentiem, laulību noslēgušo senioru skaits pieauga
1,7 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
CSP ieskatā, šādu pieaugumu veicināja grozījumi likumā
“Par valsts pensijām”, ar kuriem noteikts, ka mirušā laulātais ir
tiesīgs saņemt 50 procentus no mirušā laulātā pensijas gadu pēc laulātā nāves.
Pērn laulību noslēdza 1054 vīrieši un 791 sieviete
vecumā no 60 gadiem. No visiem gada laikā laulātajiem 7,1 procents bija
seniori. Piemēram, 2015.gadā seniori veidoja 3,8 procentus no kopējo gada laikā
laulāto skaita.
CSP dati liecina, ka 74 procenti senioru līgavu un
līgavaiņu noslēdza laulību gada otrajā pusē, visvairāk – jūnijā, ko ietekmēja
jaunās likuma normas pieņemšana aprīlī. Parasti no kopējā laulību skaita gada
otrajā pusē tiek reģistrēts ap 66 procenti laulību.
Laulību skaita pieaugums gados vecākiem iedzīvotājiem
mainīja arī laulāto vidējā vecuma rādītāju, jo salīdzinājumā ar 2017.gadu
vīriešiem tas pieauga par 1,4 gadiem (no 36,3 gadiem līdz 37,7) un
sievietēm par 1,5 gadiem (no 33,8 līdz 35,3).
Saskaņā ar CSP datiem 87 procenti vīriešu un 93
procenti sieviešu vecumā no 60 gadiem noslēdza atkārtotu laulību.
135 vīrieši un 59 sieviete oficiāli reģistrēja laulību pirmo reizi.
No visiem senioriem 389 jeb 37 procenti sievu bija
jaunākas par 60 gadiem. Visjaunākajai līgavai bija nedaudz virs 20 gadiem.
Tikai 126 seniores jeb 16 procenti apprecēja jaunākus kungus.
Visjaunākajam līgavainim bija nedaudz zem 40 gadiem.
CSP dati liecina, ka pieaudzis arī laulību skaits
lielā vecumā, proti, pērn 75 līgavaiņi un 40 līgavas bija vecāki par
80 gadiem. 55 kungi no 75 apprecēja par sevi jaunākas līgavas,
pārsvarā vecumā no 70 līdz 79 gadiem. Arī 15 sievietes apprecējās ar
jaunākiem vīriešiem. Gados vecākais laulāto pāris pagājušajā gadā bija
95 gadus vecs kungs ar 89 gadus vecu kundzi.
Šā gada sākumā Latvijā 33 procenti vīriešu un 67
procenti sieviešu vecumā no 60 gadiem ir juridiski brīvi.
Foto: pixabay.com
